Saskaņā ar VARAM virzīto pieeju un Ministru kabineta 2025. gada 25. februāra informatīvo ziņojumu, Latvija ir izvēlējusies izkliedētu jeb decentralizētu MI pārvaldības un uzraudzības modeli, kurā atbildība tiek sadalīta starp vairākām institūcijām atbilstoši to kompetencei. Tas nozīmē, ka Latvijā nebūs viena centrāla "MI regulatora" — MI sistēmu uzraudzība un atbilstības kontrole tiks īstenota vairāku iestāžu sadarbībā.
Galvenās institūcijas un to loma
| VARAM | Galvenā par MI akta ieviešanas koordināciju atbildīgā institūcija — koordinācija valsts līmenī un sadarbība ar Eiropas Komisiju. |
| DVI | Tirgus uzraudzības funkcijas attiecībā uz aizliegtajām MI praksēm un noteiktām augsta riska sistēmām. Visticamākais kandidāts MI akta 70. pantā paredzētā vienotā kontaktpunkta funkcijai. |
| EM un LATAK | Ekonomikas ministrija pildīs paziņojošās iestādes funkcijas; Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs darbosies kā nacionālā akreditācijas institūcija — nozīmīgi atbilstības novērtēšanas un sertifikācijas procesos. |
| Tiesībsargs | Atbildīgā institūcija pamattiesību aizsardzības jomā — nediskriminācija un sabiedrības uzticēšanās. |
| Latvijas Banka | Uzraudzīs MI akta prasību ievērošanu uzraudzībā esošajās finanšu iestādēs, kā arī pildīs DORA uzraudzības funkcijas finanšu sektorā. |
| Nozaru iestādes | PTAC, Veselības inspekcija, Civilās aviācijas aģentūra, Latvijas Jūras administrācija, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra, CSDD, IKVD, VDD, MIDD, SAB — katra savas kompetences jomā. |
Vienlaikus Latvijas Mākslīgā intelekta centra (MIC) turpmākā loma formālajā uzraudzības arhitektūrā pagaidām nav pilnībā skaidra. MIC jau šobrīd attīsta kompetenci, veicina inovāciju un vada MI Smilškastes iniciatīvu, tomēr precīza vieta starp uzraudzības, koordinācijas un kompetences institūcijām vēl turpina veidoties.
Ko organizācijām darīt jau šodien
Organizācijām nevajadzētu gaidīt pilnīgu regulatīvās vides stabilizēšanos. Institucionālā struktūra jau veidojas, un savlaicīgi jāizvērtē, ko šis modelis nozīmē konkrētajai nozarei, izmantotajām MI sistēmām, datiem un procesiem. Praktiski tas nozīmē nepieciešamību:
- identificēt organizācijā izmantotās MI sistēmas;
- novērtēt potenciālos riskus;
- sakārtot datu pārvaldības procesus;
- definēt cilvēka uzraudzības mehānismus;
- nodrošināt auditējamu dokumentāciju;
- noteikt atbildību par MI sistēmu izmantošanu un pārvaldību.
Jo agrāk organizācija sapratīs savu regulatīvo vidi un sāks gatavot procesus, dokumentāciju un pārvaldības mehānismus, jo mazāki būs ieviešanas riski nākotnē.
PPP Asociācijas skatījums
MI akta ieviešana nav tikai normatīvā regulējuma jautājums. Tā ir iespēja organizācijām pārskatīt un modernizēt savus procesus.
Jo plašāk MI tiks izmantots lēmumu sagatavošanā un procesu automatizācijā, jo svarīgāka kļūs spēja skaidri aprakstīt, strukturēt un pārvaldīt organizācijas procesus. Tieši šī iemesla dēļ arvien lielāku nozīmi iegūst procesu algoritmizācija, mašīnlasāmi procesi un pārvaldāmas digitālās darba plūsmas.
MI laikmetā konkurētspējīgas būs tās organizācijas, kuras spēs ne tikai izmantot MI rīkus, bet arī efektīvi pārvaldīt procesus, zināšanas un lēmumu pieņemšanas loģiku, uz kuras šie rīki balstās.
Avoti
- VARAM informācija par MI akta ieviešanas pieeju Latvijā
- Ministru kabineta 2025. gada 25. februāra informatīvais ziņojums