PPPA darba versija

Latvijas Nacionālā MI Stratēģija

Efektivitāte·Atvērtība·Līderība

Latvijas mērķis ir kļūt par atvērtāko un uzticamāko vidi mākslīgā intelekta ieviešanai un MI ekonomikai, būtiski paaugstināt valsts un uzņēmumu efektivitāti un stiprināt tehnoloģisko neatkaribu un radītu eksportspējīgu izaugsmi.

--dienas
:
--stundas
:
--minūtes
:
--sekundes

Laiks līdz stratēģijas apstiprināšanas termiņam (05.09.2026.)  ·  Valdības deklarācija ↗

Stratēģijas uzbūve

MI Stratēģijas Pīlāri

Trīs pīlāri, kas kopā veido Latvijas ceļu uz MI attistibu

I Pīlārs

Atbrīvot cilvēkus un uzņēmumus no birokrātijas

Ikviens iedzīvotājs un uzņēmums saņem uzticamu MI atbalstu darbam ar valsti — atļaujas, deklarācijas, reģistrācijas un iesniegumi tiek nokārtoti minūtēs, uzraudzīti, auditējami un atsaucami. Šī ir suverēnā, iekšzemes puse: tās flagmanis ir "MI Dvīnis" — verificētas Latvijas fiziskas vai juridiskas personas MI pārstāvis, kas balstās Latvijas eID (eParaksts) uzticamības enkurā un rīkojas vienīgi piešķirtās pilnvaras robežās.

1.

Proaktīvi valsts pakalpojumi iedzīvotājiem un uzņēmumiem

Valsts un pašvaldības sniedz publiskās pārvaldes pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem pēc savas iniciatīvas, negaidot pieteikumu iesniegšanu. Pabalsti, atļaujas un paziņojumi tiek nodrošināti automātiski — iedzīvotājiem un uzņēmumiem nav jāpieprasa un jāpierāda fakti, kas jau ir publiskās pārvaldes rīcībā.

Rīcības plāns šim mērķim

Rīcība 1
01.05.2027.

Katrā institūcijā vismaz viens algoritmizēts darbības process

Katra institūcija ievieš vismaz vienu pilotprojektu, kas ietver strādājošu, algoritmizētu, auditējamu institūcijas darbības procesu, kurā tiek izmantots MI, lai sniegtu atbalstu lēmumu pieņemšanā.

Mērķa izpildes mērījums: MI atbalstīto lēmumu skaits, ietaupītais laiks, uzkrātie dati.

Saistīts ar: Process-as-Code · ES MI regulas III pielikums

Rīcība 2
30.06.2027.

Institūciju dokumenti satur vienotu digitālo identitāti

Katra institūcija ievieš vienotus dokumentu digitālos identifikatorus un metadatu standartus, lai dokumenti kļūst mašīnlasāmi — MI tos var atrast, izsekot, klasificēt, sasaistīt un analizēt vienas institūcijas, nozares un valsts mērogā.

Mērķa izpildes mērījums: MI izmantojami vismaz 50% institūcijas dokumentu kopumā; 100% jaunradīto vai apstrādāto dokumentu.

Saistīts ar: Records-as-Code · MK noteikumi Nr. 282

Rīcība 9Flagmanis
30.12.2026.

"MI Dvīnis" — funkcionējoša pilotdemonstrācija Latvijas personām

Latvija publiski demonstrē strādājošu "MI Dvīni" — personīgu MI pārstāvi verificētai Latvijas fiziskai vai juridiskai personai, kas rīkojas tās vārdā un balstās personas eID (eParaksts) identitātē. Tas neprasa jaunu likumdošanu — L0 līmenī "MI Dvīnis" sagatavo dokumentu, persona pārskata un paraksta ar savu eID; L1 līmenī persona izsniedz mašīnlasāmu, e-parakstītu, ierobežotu un atsaucamu pilnvaru, un "MI Dvīnis" rīkojas tās robežās — katra darbība kriptogrāfiski piesaistīta personai ar pilnu izsekojamību. (Ārvalstu personu aģenti netiek veidoti kā Latvijas Dvīņi — tie verificējas savas jurisdikcijas enkurā caur Trust Gateway; sk. II pīlāru.)

Mērķa izpildes mērījums: Funkcionējoša MI Smilškastes demonstrācija ar vismaz vienu pilnvarotu darbību (piem., iesnieguma sagatavošana un iesniegšana institūcijai) Latvijas fiziskai vai juridiskai personai; pilna audita pēda publiski demonstrējama.

Saistīts ar: AI LV Exchange (aiexchange.pppa.lv); Process-as-Code; eParaksts / LVRTC

2.

Izmaksu efektivitāte un auditējami lēmumi

Valsts un pašvaldības lēmumu pieņemšanas sagatavošanā izmanto MI, lai lēmumi tiek sagatavoti ātrāk, tiktu datos balstīti un ar pilnu izsekošanas ceļu. Lēmumu pieņēmēji strādā ar MI sagatavotu analīzi. Administratīvais slogs iedzīvotājiem un uzņēmumiem samazinās.

Rīcības plāns šim mērķim

Rīcība 3
30.06.2027.

Mašīnlasāmi publiskā iepirkuma līgumi

Visi publiskie iepirkuma līgumi, kas pārsniedz Direktīvas 2014/24/ES noteiktos sliekšņus, tiek sagatavoti izmantojot mašīnlasāmu standartu. Līgumi kļūst par strukturētiem datiem, kurus var izmantot līgumu slēgšanas un izpildes uzraudzībai, izmantojot MI.

Mērķa izpildes mērījums: Nozares ministrijas, Valsts kontrole, IUB un FM iegūst MI atbalstītus uzraudzības rīkus.

Saistīts ar: Agreement-as-Code · IUB · Direktīva 2014/24/ES

Rīcība 4
30.06.2027.

MI lietpratība obligāta visiem lēmumu pieņēmējiem

Visi publiskā sektora lēmumu pieņēmēji, ne tikai IT speciālisti, apgūst strukturētu MI pārvaldības apmācību. Fokuss uz spēju izprast MI darbības principus atbilstošajā jomā, validēt MI veikto analīzi un pusautomātiskos lēmumus, kas ir pilnībā auditējami.

Mērķa izpildes mērījums: Institūciju vadība orientējas MI spējās un izprot lēmuma atbalstam veiktās darbības.

Piemērs: Igaunijas AI Leap 2025 ↗ · Cyberfort EU MI Akta skaidrojošais rīks (aiact.cyberfort.lv)

Rīcība 8
30.06.2027.

Nacionāls datu katalogs MI vajadzībām

Publiskā sektora dati tiek veidoti kā nacionāls aktīvs — strukturēti un pieejami MI izstrādei DVI uzraudzībā. Nacionāls katalogs nodrošina atkārtoti izmantojamus latviešu MI komponentus starp iestādēm.

Mērķa izpildes mērījums: Nacionālais datu katalogs izveidots un funkcionāls; vismaz 5 nozares nodrošinājušas MI apmācībai izmantojamas strukturētas datu kopas; datu kopas izmanto vismaz 3 starpinstitūciju MI pilotprojekti.

Piemērs: Igaunijas "kratijupid" · AIFA-LAT projekts ↗

II Pīlārs

Atvērt Latviju pasaules MI biznesam

Latvija kļūst par ES atvērto vārteju MI aģentu ekonomikai. Eksporta produkts nav identitāte, bet atvērtais uzticamības slānis — Trust Gateway, kas pārbauda jebkura MI aģenta identitāti un pilnvaru pirms darbības pieņemšanas. Ārvalstu persona vai uzņēmums nesaņem Latvijas "MI Dvīni" — tā aģents balstās savas jurisdikcijas uzticamības enkurā (eIDAS-saskaņoti), bet caur Latvijas vārteju iegūst juridisku spēku visā ES vienotajā tirgū no Rīgas.

3.

Atvērts MI aģentu identitātes, pilnvaru un uzticamības (Trust Gateway) slānis

Latvija uztur atvērtu slāni, kas savieno identitāti (kas ir aģents un kam tas pieder), pilnvaru (ko aģents drīkst darīt — ierobežotu, atsaucamu, mašīnlasāmu) un Trust Gateway (verifikatoru, ko palaiž katra saņemošā sistēma — banka, reģistrs, pašvaldība, ERP —, pārbaudot identitāti, pilnvaru un riska klasi pirms darbības pieņemšanas). "MI Dvīnis" ir šī slāņa cilvēkam pieejamā, Latvijā enkurotā izpausme; vārteja ir eksportējamais produkts — vienīgais punkts, caur kuru jāiziet katram aģentam neatkarīgi no izdevējjurisdikcijas. Tas Latviju padara par jurisdikciju, no kuras uzticami MI aģenti var darboties Eiropā un pasaulē.

Rīcības plāns šim mērķim

Rīcība 12Jauns
Precizējams

Trust Gateway — pārrobežu MI aģentu verifikācijas slānis

Latvija izveido atvērtu verifikācijas vārteju, kas pārbauda MI aģenta identitāti, pilnvaru un riska klasi pirms darbības pieņemšanas. Ārvalstu aģenti uzrāda akreditācijas datus, kas enkuroti to pašu jurisdikcijas uzticamības enkurā (eIDAS-saskaņoti); vārteja tos atzīst, neprasot atkārtotu reģistrāciju Latvijā. Vienlaikus tiek noteiktas obligātas savietojamības prasības — atvērti API, standartizētas datu struktūras —, lai aģenti no dažādiem izdevējiem darbotos savstarpēji.

Mērķa izpildes mērījums: Vārteja publiski demonstrē vismaz vienas citas jurisdikcijas enkurā balstīta aģenta identitātes un pilnvaras verifikāciju; obligāto savietojamības prasību kopums apstiprināts.

Saistīts ar: VeriTrust · MCPF / UAPF sadarbspēja · eIDAS · AI LV Exchange (aiexchange.pppa.lv)

Rīcība 7
30.06.2027.

Regulatīvās "MI Smilškastes" paplašināšana

Paplašināt speciālo regulatīvo vidi jeb "MI Smilškasti" — vairāk izvērtējamo projektu, ātrāks atlases cikls, institūciju un publiskas personas kapitālsabiedrību aktīva iesaiste, piedāvājot to rīcībā esošos datus un infrastruktūru. PPPA šim mērķim attīsta AI LV Exchange (aiexchange.pppa.lv) — sadarbspējas smilškastes paplašinājumu MCP standartam.

Mērķa izpildes mērījums: Katrs pierādīts MI projekts saņem obligātu sektora mēroga ieviešanas plānu 12 mēnešu laikā.

Piemērs: Accelerate Estonia Experimentation Framework ↗

Rīcība 6
30.06.2027.

Publiskās un privātās sadarbība MI ieviešanā

Publisko un privāto sadarbību izmanto MI spēju straujai veidošanai publiskajā sektorā. Privātie partneri nodrošina tehnoloģijas un zināšanas, publiskais sektors — nepieciešamos datus un regulatīvo vidi. Ne iepirkums, bet partnerība ar kopīgu atbildību par rezultātu.

Mērķa izpildes mērījums: Katra institūcija veic vismaz vienu publiskās un privātās sadarbības pilotprojektu.

Saistīts ar: PPPA pētījumu (2026) ↗

III Pīlārs

Veidot Latvijas suverēnās MI spējas un starptautisko līderību

Produktivitāte ir atbilde uz demogrāfisko sarukumu: MI aģenti kompensē darbaspēka iztrūkumu, dod jauniešiem iemeslu būvēt šeit, un ļauj Latvijai eksportēt savus pārvaldības un sadarbspējas standartus. Šis pīlārs apvieno kapacitāti, suverenitāti un pārvaldību, kas dara iespējamus pirmos divus pīlārus.

4.

Sabiedrībai jaunu iespēju pavēršana

Jauna kapacitāte izglītībā, veselībā, drošībā un uzņēmējdarbībā. MI izmantošanas mērķis nav labāka birokrātija, bet brīvāka un spējīgāka sabiedrība ar jauniem iespēju apvāršņiem. Cilvēks pievieno vērtību, MI — sniedz atbalstu.

Rīcības plāns šim mērķim

Rīcība 5
30.06.2027.

Latvijas valsts MI spēju tehnoloģiskā neatkarība

Latvija veido savas MI spējas, lai nodrošinātu neatkarību no ārvalstu piegādātājiem.

Mērķa izpildes mērījums: Digitālā suverenitāte nodrošināta ar lokālo LLM modeļu un datu centru infrastruktūru.

Saistīts ar: AIFA-LAT ↗ · EK Tehnoloģiskās suverenitātes iniciatīva

Rīcība 10
30.06.2027.

MI sistēmu reģistrs

Publiskajām organizācijām izveidot un uzturēt reģistrus, kuros norādītas izmantotās MI sistēmas atbilstoši ES MI regulas Art. 49 un 71 prasībām. Reģistra ieraksti var būt publiski pieejami vai konfidenciāli, atkarībā no sistēmas riska klases un publiskošanas prasībām.

Mērķa izpildes mērījums: MI sistēmu reģistrs funkcionāls; augsta riska MI sistēmas, kuras izmanto publiskās organizācijas, reģistrētas.

Saistīts ar: Privāta nozares iniciatīva šajā virzienā — Cyberfort SIA AI System Register (airegister.cyberfort.lv)

Rīcība 11Pārvaldības rekomendācija
31.12.2026.

Vienota MI atbildīgā iestāde

Latvija šobrīd ir izvēlējusies izkliedētu MI akta uzraudzības modeli, kurā atbildība sadalīta starp VARAM, DVI, Ekonomikas ministriju/LATAK, Tiesībsargu, Latvijas Banku un vairāk nekā desmit nozaru iestādēm. Šis modelis rada risku, ka uzņēmumiem un iedzīvotājiem nav viena skaidra kontaktpunkta, un atbildība starp iestādēm var izšķīst. Aicinām izvērtēt vienotas MI atbildīgās iestādes izveidi, kas koncentrētu koordinācijas, publisko investīciju, tirgus uzraudzības un kontaktpunkta funkcijas, vienlaikus saglabājot nozaru iestāžu specializēto kompetenci konkrētu jomu sektorālajā uzraudzībā.

Mērķa izpildes mērījums: Izvērtējuma ziņojums par izkliedētā un vienotā modeļa salīdzinājumu; ja apstiprināts — vienotas iestādes izveides ceļa karte.

Saistīts ar: VARAM 2025. gada 25. februāra informatīvais ziņojums; PPPA raksts "Kas Latvijā uzraudzīs MI Akta izpildi?"


Īstenošanas principi

Kā publiskā pārvalde rīkojas

Šie principi attiecas uz visiem trim pīlāriem un katru rīcības plāna punktu.

Ko dara institūcijas

Katra publiskās pārvaldes institūcija rīkojas, negaidot centralizētu platformu vai viena piegādātāja visaptverošu risinājumu.

Ko dara MI

MI atbalsta lēmumu pieņemšanu ar jēgpilnu datu analīzi un pilnībā auditējamu pierakstu. MI ne tikai automatizē, bet patiesi atbalsta lēmumu pieņēmējus.

Riski

MI ieviešana ietver izaicinājumus un riskus, kurus iespēju robežās jāminimizē, nesamazinot ieviešanas tempu.

Atbildība

Atbildīgais par publiskās pārvaldes institūcijas lēmumiem vienmēr paliek cilvēks — amatpersona, atbilstoši normatīvajiem aktiem.


Saņemtie priekšlikumi

PPPA apkopo un publicē atlasītus priekšlikumus. Kopsavilkums tiek regulāri atjaunots.

09.06.2026.MI uzraudzība

DVI nepieciešams papildu finansējums MI uzraudzībai

Datu valsts inspekcija ir galvenā kompetentā iestāde personas datu aizsardzībā un augsta riska MI sistēmu uzraudzībā saskaņā ar ES MI regulu. Pašlaik DVI MI jautājumiem velta tikai viena darbinieka ⅓ darba laika — tas nav samērīgi ar uzraudzības uzdevumu apjomu un ES MI regulas prasībām. Bez adekvāta finansējuma un kapacitātes DVI nevar efektīvi pildīt tai uzticētās uzraudzības funkcijas.

09.06.2026.MI ekosistēma

Valsts mēroga sintētisko datu programma MI izstrādei

Reālu personas datu izmantošana MI izstrādē rada privātuma riskus un juridiskus šķēršļus. Valsts mēroga sintētisko datu programma ļautu privātā sektora organizācijām ģenerēt un izmantot sintētiskus datus MI risinājumu izstrādei, testēšanai un validācijai — samazinot personas datu aizsardzības riskus, paātrinot inovāciju un veicinot Latvijas MI ekosistēmas starptautisko eksportspēju.

09.06.2026.MI drošība

Stingras kompetences robežas MI neatkarīgai darbībai

Pastāv risks, ka bez skaidriem ierobežojumiem MI sistēmas varētu radīt sabiedrībai kaitīgus risinājumus. Stratēģijai jānosaka stingras MI darbības kompetences robežas, un to ievērošana jāpārbauda ar testiem uz ekstrēmiem scenārijiem. Mērķis — novērst jebkāda kaitējuma iespējamību.

05.06.2026.Digitālā suverenitāte

Atvērtā koda prioritāte valsts MI sistēmās

Eiropa ir atkarīga no ārpus ES piegādātājiem vairāk nekā 80% būtisku digitālo tehnoloģiju jomā. Latvijas MI stratēģijai jānosaka skaidra atvērtā koda prioritāte publiskā sektora MI risinājumos — lai valsts saglabātu kontroli pār sistēmām, kuras pieņem lēmumus tās vārdā.

05.06.2026.Digitālā suverenitāte

Savietojamības prasības — obligātas MI iepirkumā

Katrs piegādātājs ar savu formātu nozīmē atkarību, nevis kontroli. Latvijas MI stratēģijai jāievieš obligātas savietojamības prasības ikvienam MI risinājumam publiskajā sektorā — atvērti API, standartizētas datu struktūras, migrācijas iespējas.

05.06.2026.Digitālā suverenitāte

Publiskajā sektorā radīts kods — publiski pieejams

Valsts finansēts programmatūras risinājums ir publisks aktīvs. MI sistēmas, kas izstrādātas ar publisko finansējumu, jāpublicē atklātā repozitorijā un jāļauj citām iestādēm tās pielāgot. Tā veidojas valsts MI infrastruktūras slānis, nevis paralēlas izmaksas katrā iestādē.

05.06.2026.Digitālā suverenitāte

Valsts pārvaldes MI procesu algoritmizācija — ceļš uz kontroli

Digitālā suverenitāte prasa spēju izprast un kontrolēt procesus, lēmumu loģiku un infrastruktūru, uz kuras balstās publiskie pakalpojumi. Procesu algoritmizācija stratēģijā jāietver kā obligāts elements — ne tikai ieteikums.


Kopsavilkums

PPPA darba dokuments (v2) strukturēts 3 pīlāros, kas apvieno 4 stratēģiskos mērķus un 12 rīcības plāna punktus ar izmērāmiem rezultātu rādītājiem. Papildus apkopoti 7 nozares priekšlikumi.

Priekšlikumu saņemšana uzsākta 30.05.2026. Kopsavilkums tiks iesniegts atbildīgajām iestādēm pirms 05.09.2026. termiņa.

Pēdējoreiz atjaunots: 13.07.2026. · Darba versija v2


Iesniedziet priekšlikumu

Jums ir ideja par to, ko Latvijas Nacionālajai MI Stratēģijai vajadzētu ietvert? Nosūtiet to uz [email protected]. Labākie priekšlikumi tiks publicēti šajā lapā un iekļauti PPPA apkopotajā kopsavilkumā, kas tiks iesniegts atbildīgajām iestādēm.

Lūgums strukturēt priekšlikumu šādi:

Temats: Priekšlikums Nacionālajai MI Stratēģijai
Nosaukums: [īss nosaukums]
Problēma: [ko pašlaik trūkst vai kas nestrādā]
Priekšlikums: [ko stratēģijai vajadzētu ietvert]
Mērķa izpildes mērījums: [kā zināsim, ka tas izpildīts]
Pamatojums: [pieredze, piemērs, avots]
Vārds / organizācija (vai anonīmi): [pēc izvēles]
Nosūtīt priekšlikumu →

Starptautiskā pieredze

Noderīgi resursi stratēģijas izstrādei

Labākā prakse no valstīm, kuras jau īstenojušas MI stratēģijas publiskajā sektorā.

Igaunija

KrattAI — Nacionālā MI stratēģija

Igaunija 2019. gadā pirmā ES ieviesa valsts MI stratēģiju, fokusējoties uz atkārtoti izmantojamiem MI komponentiem publiskajā sektorā.

KrattAI (OECD.AI) ↗

Igaunija

Accelerate Estonia — Experimentation Framework

Igaunijas valsts iestāžu eksperimentēšanas ietvars — strukturēta pieeja MI ātrā testēšanā un ieviešanā publiskajā sektorā.

accelerate.ee ↗

Igaunija

AI Leap 2025 — MI izglītības programma

Igaunijas valsts programma MI integrācijai izglītībā un valsts pārvaldē. Obligāta MI apmācība ar praktisku fokusu.

e-estonia.com ↗

ES

EK Tehnoloģiskās suverenitātes iniciatīva

Eiropas Komisijas 2026. gada jūnija iniciatīvu kopums — ES Open Source stratēģija, savietojamības prasības, atkarības mazināšanas plāns.

EK dokuments ↗

Latvija

AIFA-LAT — Latvijas MI rūpnīca

ES un nacionāli finansēts projekts (€8,4 milj., 2026–2028) — nacionāls MI kompetences centrs sadarbībā ar RTU, LU un LUMI konsorciju.

VDAA paziņojums ↗

Latvija

Latvijas MI Centra regulatīvā vide

Speciālā regulatīvā vide ("smilškaste") — Process-as-Code ir viens no pirmajiem 3 atlasītajiem projektiem (2026. gada maijs).

MI Centra smilškaste ↗