Valdības prioritāte · 28.05.2026.
PPPA darba dokuments. Dokuments strukturēts divos līmeņos — Stratēģiskie mērķi (ko MI ieviešana sniedz sabiedrībai) un Rīcības plāns (kā to īsteno). Visi ES MI regulas pamatprincipi tiek ievēroti.
Laiks līdz stratēģijas apstiprināšanas termiņam (05.09.2026.) · Valdības deklarācija ↗
A daļa — Stratēģiskie mērķi
Mērķi ir sabiedrības attīstībai un pilnveidei. MI ir instruments, ne mērķis pats par sevi.
Valsts un pašvaldības sniedz publiskās pārvaldes pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem pēc savas iniciatīvas, negaidot pieteikumu iesniegšanu. Pabalsti, atļaujas un paziņojumi tiek nodrošināti automātiski — iedzīvotājiem un uzņēmumiem nav jāpieprasa un jāpierāda fakti, kas jau ir publiskās pārvaldes rīcībā.
Valsts un pašvaldības lēmumu pieņemšanas sagatavošanā izmanto MI, lai lēmumi tiek sagatavoti ātrāk, tiktu datos balstīti un ar pilnu izsekošanas ceļu. Lēmumu pieņēmēji strādā ar MI sagatavotu analīzi. Administratīvais slogs iedzīvotājiem un uzņēmumiem samazinās.
Jauna kapacitāte izglītībā, veselībā, drošībā un uzņēmējdarbībā. MI izmantošanas mērķis nav labāka birokrātija, bet brīvāka un spējīgāka sabiedrība ar jauniem iespēju apvāršņiem. Cilvēks pievieno vērtību, MI — sniedz atbalstu.
Latvija izveido atvērtu MI aģentu identitātes un pilnvaru infrastruktūru, kurā ikviena Latvijas vai ārvalstu fiziska un juridiska persona var izveidot savu "MI Dvīni" — personīgu MI pārstāvi, kas rīkojas vienīgi piešķirtās pilnvaras robežās un saglabā pilnu izsekojamību. Fiziskām personām tas ietaupa laiku saziņā ar publiskajām institūcijām; juridiskām personām tas samazina administratīvo slogu un paver digitālu ceļu uz ES vienoto tirgu no Latvijas. Valstij "MI Dvīnis" kalpo kā eksporta produkts un investīciju magnēts — Latvija ir jurisdikcija, no kuras MI aģenti var uzticami darboties Eiropā un pasaulē.
B daļa — Rīcības plāns
Ko dara institūcijas
Katra publiskās pārvaldes institūcija rīkojas, negaidot centralizētu platformu vai viena piegādātāja visaptverošu risinājumu.
Ko dara MI
MI atbalsta lēmumu pieņemšanu ar jēgpilnu datu analīzi un pilnībā auditējamu pierakstu. MI ne tikai automatizē, bet patiesi atbalsta lēmumu pieņēmējus.
Riski
MI ieviešana ietver izaicinājumus un riskus, kurus iespēju robežās jāminimizē, nesamazinot ieviešanas tempu.
Atbildība
Atbildīgais par publiskās pārvaldes institūcijas lēmumiem vienmēr paliek cilvēks — amatpersona, atbilstoši normatīvajiem aktiem.
Katra institūcija ievieš vismaz vienu pilotprojektu, kas ietver strādājošu, algoritmizētu, auditējamu institūcijas darbības procesu, kurā tiek izmantots MI, lai sniegtu atbalstu lēmumu pieņemšanā.
Saistīts ar: Process-as-Code · ES MI regulas III pielikums
Katra institūcija ievieš vienotus dokumentu digitālos identifikatorus un metadatu standartus, lai dokumenti kļūst mašīnlasāmi — MI tos var atrast, izsekot, klasificēt, sasaistīt un analizēt vienas institūcijas, nozares un valsts mērogā.
Saistīts ar: Records-as-Code · MK noteikumi Nr. 282
Visi publiskie iepirkuma līgumi, kas pārsniedz Direktīvas 2014/24/ES noteiktos sliekšņus, tiek sagatavoti izmantojot mašīnlasāmu standartu. Līgumi kļūst par strukturētiem datiem, kurus var izmantot līgumu slēgšanas un izpildes uzraudzībai, izmantojot MI.
Saistīts ar: Agreement-as-Code · IUB · Direktīva 2014/24/ES
Visi publiskā sektora lēmumu pieņēmēji, ne tikai IT speciālisti, apgūst strukturētu MI pārvaldības apmācību. Fokuss uz spēju izprast MI darbības principus atbilstošajā jomā, validēt MI veikto analīzi un pusautomātiskos lēmumus, kas ir pilnībā auditējami.
Piemērs: Igaunijas AI Leap 2025 ↗ · Cyberfort EU MI Akta skaidrojošais rīks (aiact.cyberfort.lv)
Latvija veido savas MI spējas, lai nodrošinātu neatkarību no ārvalstu piegādātājiem.
Saistīts ar: AIFA-LAT ↗ · EK Tehnoloģiskās suverenitātes iniciatīva
Publisko un privāto sadarbību izmanto MI spēju straujai veidošanai publiskajā sektorā. Privātie partneri nodrošina tehnoloģijas un zināšanas, publiskais sektors — nepieciešamos datus un regulatīvo vidi. Ne iepirkums, bet partnerība ar kopīgu atbildību par rezultātu.
Saistīts ar: PPPA pētījumu (2026) ↗
Paplašināt speciālo regulatīvo vidi jeb "MI Smilškasti" — vairāk izvērtējamo projektu, ātrāks atlases cikls, institūciju un publiskas personas kapitālsabiedrību aktīva iesaiste, piedāvājot to rīcībā esošos datus un infrastruktūru. PPPA šim mērķim attīsta AI LV Exchange (aiexchange.pppa.lv) — sadarbspējas smilškastes paplašinājumu MCP standartam.
Publiskā sektora dati tiek veidoti kā nacionāls aktīvs — strukturēti un pieejami MI izstrādei DVI uzraudzībā. Nacionāls katalogs nodrošina atkārtoti izmantojamus latviešu MI komponentus starp iestādēm.
Piemērs: Igaunijas "kratijupid" · AIFA-LAT projekts ↗
Latvija publiski demonstrē strādājošu "MI Dvīni" — personīgu MI pārstāvi, kas pieejams ikvienai Latvijas vai ārvalstu fiziskai un juridiskai personai, kas rīkojas tās vārdā. Tas neprasa jaunu likumdošanu — L0 līmenī "MI Dvīnis" sagatavo dokumentu, persona pārskata un paraksta ar savu eID; L1 līmenī persona izsniedz mašīnlasāmu, e-parakstītu, ierobežotu un atsaucamu pilnvaru, un "MI Dvīnis" rīkojas tās robežās — katra darbība kriptogrāfiski piesaistīta personai ar pilnu izsekojamību. Demonstrācija pierāda, ka Latvijā jau šodien fiziska vai juridiska persona var droši uzticēt ikdienas mijiedarbību ar valsti savam "MI Dvīnim" un kalpo par pamatu turpmākai eksportējamai MI aģentu infrastruktūrai.
Saistīts ar: AI LV Exchange (aiexchange.pppa.lv); Process-as-Code
Publiskajām organizācijām izveidot un uzturēt reģistrus, kuros norādītas izmantotās MI sistēmas atbilstoši ES MI regulas Art. 49 un 71 prasībām. Reģistra ieraksti var būt publiski pieejami vai konfidenciāli, atkarībā no sistēmas riska klases un publiskošanas prasībām.
Saistīts ar: Privāta nozares iniciatīva šajā virzienā — Cyberfort SIA AI System Register (airegister.cyberfort.lv)
Latvija šobrīd ir izvēlējusies izkliedētu MI akta uzraudzības modeli, kurā atbildība sadalīta starp VARAM, DVI, Ekonomikas ministriju/LATAK, Tiesībsargu, Latvijas Banku un vairāk nekā desmit nozaru iestādēm. Šis modelis rada risku, ka uzņēmumiem un iedzīvotājiem nav viena skaidra kontaktpunkta, un atbildība starp iestādēm var izšķīst. Aicinam izvērtēt vienotas MI atbildīgās iestādes izveidi, kas koncentrētu koordinācijas, publisko investīciju, tirgus uzraudzības un kontaktpunkta funkcijas, vienlaikus saglabājot nozaru iestāžu specializēto kompetenci konkrētu jomu sektorālajā uzraudzībā.
Saistīts ar: VARAM 2025. gada 25. februāra informatīvais ziņojums; PPPA raksts "Kas Latvijā uzraudzīs MI Akta izpildi?"
Saņemtie priekšlikumi
PPPA apkopo un publicē atlasītus priekšlikumus. Kopsavilkums tiek regulāri atjaunots.
Latvijas publiskās pārvaldes digitālā transformācija jāpārceļ no atsevišķu IT projektu līmeņa uz vienotu, modulāru un atkārtoti izmantojamu platformu arhitektūru. Stratēģijā jāparedz federēta valsts digitālās ekonomikas un MI infrastruktūra, kas ietver MI modeļu izmantošanas platformu, Process-as-Code pieeju publisko procesu algoritmizācijai, federētu datu ekosistēmu, API un integrāciju reģistru, atkārtoti izmantojamu valsts digitālo risinājumu bibliotēku un vienotu drošības, auditējamības un atbilstības slāni. Šāda pieeja samazinātu sistēmu fragmentāciju, integrācijas izmaksas un piegādātāju atkarību, vienlaikus radot MI-gatavu valsts datu un procesu infrastruktūru. Ieviešana jāuzsāk ar 2–3 MVP pilotprojektiem valsts iestādēs un publisku personu kapitālsabiedrībās, piemēram, pabalstu administrēšanā, iepirkumu analītikā vai būvniecības procesu digitalizācijā.
Datu valsts inspekcija ir galvenā kompetentā iestāde personas datu aizsardzībā un augsta riska MI sistēmu uzraudzībā saskaņā ar ES MI regulu. Pašlaik DVI MI jautājumiem velta tikai viena darbinieka ⅓ darba laika — tas nav samērīgi ar uzraudzības uzdevumu apjomu un ES MI regulas prasībām. Bez adekvāta finansējuma un kapacitātes DVI nevar efektīvi pildīt tai uzticētās uzraudzības funkcijas.
Reālu personas datu izmantošana MI izstrādē rada privātuma riskus un juridiskus šķēršļus. Valsts mēroga sintētisko datu programma ļautu privātā sektora organizācijām ģenerēt un izmantot sintētiskus datus MI risinājumu izstrādei, testēšanai un validācijai — samazinot personas datu aizsardzības riskus, paātrinot inovāciju un veicinot Latvijas MI ekosistēmas starptautisko eksportspēju.
Pastāv risks, ka bez skaidriem ierobežojumiem MI sistēmas varētu radīt sabiedrībai kaitīgus risinājumus. Stratēģijai jānosaka stingras MI darbības kompetences robežas, un to ievērošana jāpārbauda ar testiem uz ekstrēmiem scenārijiem. Mērķis — novērst jebkāda kaitējuma iespējamību.
Eiropa ir atkarīga no ārpus ES piegādātājiem vairāk nekā 80% būtisku digitālo tehnoloģiju jomā. Latvijas MI stratēģijai jānosaka skaidra atvērtā koda prioritāte publiskā sektora MI risinājumos — lai valsts saglabātu kontroli pār sistēmām, kuras pieņem lēmumus tās vārdā.
Katrs piegādātājs ar savu formātu nozīmē atkarību, nevis kontroli. Latvijas MI stratēģijai jāievieš obligātas savietojamības prasības ikvienam MI risinājumam publiskajā sektorā — atvērti API, standartizētas datu struktūras, migrācijas iespējas.
Valsts finansēts programmatūras risinājums ir publisks aktīvs. MI sistēmas, kas izstrādātas ar publisko finansējumu, jāpublicē atklātā repozitorijā un jāļauj citām iestādēm tās pielāgot. Tā veidojas valsts MI infrastruktūras slānis, nevis paralēlas izmaksas katrā iestādē.
Digitālā suverenitāte prasa spēju izprast un kontrolēt procesus, lēmumu loģiku un infrastruktūru, uz kuras balstās publiskie pakalpojumi. Procesu algoritmizācija stratēģijā jāietver kā obligāts elements — ne tikai ieteikums.
Kopsavilkums
PPPA darba dokuments ietver 4 stratēģiskos mērķus un 11 rīcības plāna punktus ar izmērāmiem rezultātu rādītājiem. Papildus apkopoti 8 nozares priekšlikumi.
Priekšlikumu saņemšana uzsākta 30.05.2026. Kopsavilkums tiks iesniegts atbildīgajām iestādēm pirms 05.09.2026. termiņa.
Pēdējoreiz atjaunots: 09.07.2026.
Iesniedziet priekšlikumu
Jums ir ideja par to, ko Latvijas Nacionālajai MI Stratēģijai vajadzētu ietvert? Nosūtiet to uz [email protected]. Labākie priekšlikumi tiks publicēti šajā lapā un iekļauti PPPA apkopotajā kopsavilkumā, kas tiks iesniegts atbildīgajām iestādēm.
Lūgums strukturēt priekšlikumu šādi:
Starptautiskā pieredze
Labākā prakse no valstīm, kuras jau īstenojušas MI stratēģijas publiskajā sektorā.
Igaunija
Igaunija 2019. gadā pirmā ES ieviesa valsts MI stratēģiju, fokusējoties uz atkārtoti izmantojamiem MI komponentiem publiskajā sektorā.
KrattAI (OECD.AI) ↗Igaunija
Igaunijas valsts iestāžu eksperimentēšanas ietvars — strukturēta pieeja MI ātrā testēšanā un ieviešanā publiskajā sektorā.
accelerate.ee ↗Igaunija
Igaunijas valsts programma MI integrācijai izglītībā un valsts pārvaldē. Obligāta MI apmācība ar praktisku fokusu.
e-estonia.com ↗ES
Eiropas Komisijas 2026. gada jūnija iniciatīvu kopums — ES Open Source stratēģija, savietojamības prasības, atkarības mazināšanas plāns.
EK dokuments ↗Latvija
ES un nacionāli finansēts projekts (€8,4 milj., 2026–2028) — nacionāls MI kompetences centrs sadarbībā ar RTU, LU un LUMI konsorciju.
VDAA paziņojums ↗Latvija
Speciālā regulatīvā vide ("smilškaste") — Process-as-Code ir viens no pirmajiem 3 atlasītajiem projektiem (2026. gada maijs).
MI Centra smilškaste ↗