Valdības prioritāte · 28.05.2026.
PPPA darba dokuments. Dokuments strukturēts divos līmeņos — Stratēģiskie mērķi (ko MI ieviešana sniedz sabiedrībai) un Rīcības plāns (kā to īsteno). Visi ES MI regulas pamatprincipi tiek ievēroti.
Laiks līdz stratēģijas apstiprināšanas termiņam (05.09.2026.) · Valdības deklarācija ↗
A daļa — Stratēģiskie mērķi
Mērķi ir sabiedrības attīstībai un pilnveidei. MI ir instruments, ne mērķis pats par sevi.
Valsts un pašvaldības sniedz publiskās pārvaldes pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem pēc savas iniciatīvas, negaidot pieteikumu iesniegšanu. Pabalsti, atļaujas un paziņojumi tiek nodrošināti automātiski — iedzīvotājiem un uzņēmumiem nav jāpieprasa un jāpierāda fakti, kas jau ir publiskās pārvaldes rīcībā.
Valsts un pašvaldības lēmumu pieņemšanas sagatavošanā izmanto MI, lai lēmumi tiek sagatavoti ātrāk, tiktu datos balstīti un ar pilnu izsekošanas ceļu. Lēmumu pieņēmēji strādā ar MI sagatavotu analīzi. Administratīvais slogs iedzīvotājiem un uzņēmumiem samazinās.
Jauna kapacitāte izglītībā, veselībā, drošībā un uzņēmējdarbībā. MI izmantošanas mērķis nav labāka birokrātija, bet brīvāka un spējīgāka sabiedrība ar jauniem iespēju apvāršņiem. Cilvēks pievieno vērtību, MI — sniedz atbalstu.
Latvija izveido atvērtu MI aģentu identitātes un pilnvaru infrastruktūru, kurā ikviena Latvijas vai ārvalstu fiziska un juridiska persona var izveidot savu "MI Dvīni" — personīgu MI pārstāvi, kas rīkojas vienīgi piešķirtās pilnvaras robežās un saglabā pilnu izsekojamību. Fiziskām personām tas ietaupa laiku saziņā ar publiskajām institūcijām; juridiskām personām tas samazina administratīvo slogu un paver digitālu ceļu uz ES vienoto tirgu no Latvijas. Valstij "MI Dvīnis" kalpo kā eksporta produkts un investīciju magnēts — Latvija ir jurisdikcija, no kuras MI aģenti var uzticami darboties Eiropā un pasaulē.
B daļa — Rīcības plāns
Ko dara institūcijas
Katra publiskās pārvaldes institūcija rīkojas, negaidot centralizētu platformu vai viena piegādātāja visaptverošu risinājumu.
Ko dara MI
MI atbalsta lēmumu pieņemšanu ar jēgpilnu datu analīzi un pilnībā auditējamu pierakstu. MI ne tikai automatizē, bet patiesi atbalsta lēmumu pieņēmējus.
Riski
MI ieviešana ietver izaicinājumus un riskus, kurus iespēju robežās jāminimizē, nesamazinot ieviešanas tempu. Valsts kontroles 2025. gada revīzija konstatēja, ka 17% valsts pārvaldes iestāžu jau izmanto MI risinājumus, 22% plāno tos ieviest, savukārt 55% iestāžu nav skaidra plāna MI izmantošanai — tas pamato nepieciešamību pēc konkrēta, nevis tikai deklaratīva rīcības plāna.
Atbildība
Atbildīgais par publiskās pārvaldes institūcijas lēmumiem vienmēr paliek cilvēks — amatpersona, atbilstoši normatīvajiem aktiem.
Izpildes secība
Rīcības plāna punkti sakārtoti trīs izpildes viļņos pēc reālas sarežģītības un savstarpējās atkarības, nevis pēc numerācijas kārtas. 1. vilnis (līdz 31.12.2026.) ietver lēmumus, pirmos mērījumus un esošu mehānismu paplašināšanu, kur nav nepieciešama liela tehniskā izstrāde. 2. vilnis (līdz 30.06.2027.) ietver pamata infrastruktūras un standartu izstrādi. 3. vilnis (līdz 31.12.2027.) ietver sarežģītākus, starpministriju vai no iepriekšējo viļņu rezultātiem atkarīgus risinājumus.
Pašlaik katra institūcija dokumentu digitālos identifikatorus un metadatu standartus izstrādā atsevišķi, kas rada nesavietojamas, savstarpēji neatpazīstamas sistēmas. Latvijai jāievieš vienota nacionāla dokumentu digitālās identitātes sistēma — viens kopīgs standarts visām institūcijām, nevis katras institūcijas atsevišķs risinājums — lai dokumenti kļūst mašīnlasāmi un MI tos var atrast, izsekot, klasificēt, sasaistīt un analizēt vienas institūcijas, nozares un visas valsts mērogā.
Atbildīgā institūcija: nosaka darba grupa
Saistīts ar: Records-as-Code · MK noteikumi Nr. 282
Publiskā sektora dati tiek veidoti kā nacionāls aktīvs — strukturēti un pieejami MI izstrādei DVI uzraudzībā. Nacionāls katalogs nodrošina atkārtoti izmantojamus latviešu MI komponentus starp iestādēm. Tas ir cits jautājums nekā 1. punktā minētais dokumentu identitātes standarts — identitāte nosaka, kā dokumentu atpazīt un izsekot; katalogs nosaka, kādi dati un datu kopas pieejamas MI apmācībai un atkārtotai izmantošanai.
Atbildīgā institūcija: nosaka darba grupa
Piemērs: Igaunijas "kratijupid"
Latviešu valoda MI ekonomikā nav tikai kultūras jautājums — tā ir tirgus piekļuves, valsts pakalpojumu un nacionālās drošības infrastruktūra. Latvijai jāizveido Latviešu valodas MI datu kopums ar tiesību ziņā sakārtotiem korpusiem, publiskā sektora terminoloģiju un strukturētiem vārdnīcām, runas un dialektu datu kopām, kā arī neatkarīgu latviešu un latgaliešu valodas snieguma novērtējuma etalonu.
Atbildīgā institūcija: nosaka darba grupa
Saistīts ar: Mākslīgā intelekta centra darbības prioritātes valodas tehnoloģiju jomā.
Visi publiskie iepirkuma līgumi, kas pārsniedz Direktīvas 2014/24/ES noteiktos sliekšņus, tiek sagatavoti izmantojot mašīnlasāmu standartu. Līgumi kļūst par strukturētiem datiem, kurus var izmantot līgumu slēgšanas un izpildes uzraudzībai, izmantojot MI.
Atbildīgā institūcija: nosaka darba grupa
Saistīts ar: Agreement-as-Code · IUB · Direktīva 2014/24/ES
Valsts finansēts programmatūras risinājums ir publisks aktīvs, nevis vienas iestādes īpašums. Pašlaik katra institūcija, kas pasūta MI risinājumu, bieži apmaksā tā izstrādi no jauna, jo citur jau izstrādāts un valsts apmaksāts kods nav pieejams atkārtotai izmantošanai — tas rada paralēlas, nevajadzīgas izmaksas visā publiskajā sektorā. Stratēģijai jānosaka prasība: ar publisko finansējumu izstrādāta MI risinājuma pirmkods — izņemot komponentes, kas satur sensitīvu, klasificētu vai drošības informāciju, — jāpublicē atklātā, valsts uzturētā repozitorijā ar skaidru atvērtā koda licenci, un jāļauj citām institūcijām to brīvi pielāgot un izmantot. Prasība jāiekļauj standarta iepirkuma nosacījumos, lai tā neatkarīga no atsevišķa piegādātāja vai projekta labas gribas.
Atbildīgā institūcija: nosaka darba grupa
Saistīts ar: 2. rīcības punkts (nacionālais datu katalogs) · EK Open Source stratēģija · nozares priekšlikums "Atvērtā koda prioritāte valsts MI sistēmās"
Pilnas MI infrastruktūras — no mikroshēmām līdz robežmodeļiem — izveide Latvijai nav reālistisks mērķis; pieeja jāveido selektīvi. Sensitīvai datu apstrādei, kritiskajai infrastruktūrai, aizsardzībai un latviešu valodas pakalpojumiem jāuztur nacionāla vai cieši kontrolēta Eiropas kapacitāte, ar nepārtrauktības plānu piegādātāja zuduma gadījumam. Plašākai skaitļošanai jāizmanto koplietošanas Eiropas resursi — pirmām kārtām AIFA-LAT (Latvijas MI rūpnīcas antena), kas nodrošina piekļuvi EuroHPC infrastruktūrai bez pašu superdatora. Komerciāliem, mazkritiskiem lietojumiem paliek pieejamas globālās platformas ar skaidru datu klasifikāciju un piegādātāju aizstāšanas plānu. Mērķis — garantēta piekļuve, nevis visas jaudas īpašumtiesības.
Atbildīgā institūcija: nosaka darba grupa
Saistīts ar: AIFA-LAT ↗ · EK Tehnoloģiskās suverenitātes iniciatīva; ES Apply AI stratēģija (2025. gada oktobris); PPPA nostāja "Foreign AI Compute, Local Control" (EN) ↗
Latvija publiski demonstrē strādājošu "MI Dvīni" — personīgu MI pārstāvi, kas pieejams ikvienai Latvijas vai ārvalstu fiziskai un juridiskai personai. Nav nepieciešama jauna likumdošana - L0 līmenī "MI Dvīnis" sagatavo dokumentu, persona pārskata un paraksta ar savu eID; L1 līmenī persona izsniedz mašīnlasāmu, e-parakstītu, ierobežotu un atsaucamu pilnvaru, un "MI Dvīnis" rīkojas tās robežās — katra darbība kriptogrāfiski piesaistīta personai ar pilnu izsekojamību. Demonstrācija pierāda, ka Latvijā personas var droši uzticēt ikdienas mijiedarbību ar valsti un pašvaldību savam "MI Dvīnim" - tas kalpo par pamatu turpmākai eksportējamai MI aģentu infrastruktūrai.
Piedāvātais modelis apzināti atšķiras no Igaunijas 2026. gada jūnijā paziņotās iniciatīvas piešķirt MI aģentiem atsevišķus ID kodus katrai funkcijai vai uzdevumam. Latvijai jāpiedāvā vienkāršāku un pilsonim caurskatāmāku principu: katram pilsonim ir viens vienots "MI Dvīnis" ar savu pārbaudāmu identitāti, kas darbojas ar tādām pašām, personas piešķirtām un jebkurā brīdī atsaucamām tiesībām — nevis vairāki funkcionāli atsevišķi aģenti ar atšķirīgu pilnvarojumu katrs. Šis nav mēģinājums panākt Igauniju, bet apzināti citāda, vienkāršāka arhitektūra.
Atbildīgā institūcija: nosaka darba grupa
Saistīts ar: AI LV Exchange; AI Twin LV koncepcija. Salīdzinājumam: Igaunijas MI aģentu ID iniciatīva (paziņojums, 19.06.2026.) ↗
Katra institūcija ievieš vismaz vienu pilotprojektu, kas ietver strādājošu, algoritmizētu, auditējamu institūcijas darbības procesu, kurā tiek izmantots MI, lai sniegtu atbalstu lēmumu pieņemšanā.
Atbildīgā institūcija: nosaka darba grupa
Saistīts ar: Process-as-Code · ES MI regulas III pielikums
Publisko un privāto sadarbību izmanto MI spēju straujai veidošanai publiskajā sektorā. Privātie partneri nodrošina tehnoloģijas un zināšanas, publiskais sektors — nepieciešamos datus un regulatīvo vidi. Ne iepirkums, bet partnerība ar kopīgu atbildību par rezultātu.
Atbildīgā institūcija: nosaka darba grupa
Saistīts ar: PPPA pētījumu (2026) ↗
Paplašināt speciālo regulatīvo vidi jeb "MI Smilškasti" — vairāk izvērtējamo projektu, ātrāks atlases cikls, institūciju un publiskas personas kapitālsabiedrību aktīva iesaiste, piedāvājot to rīcībā esošos datus un infrastruktūru. Pilotprojektu vajadzībām izmantot arī privātas "MI smilškastes".
Atbildīgā institūcija: nosaka darba grupa
Pašvaldības un pašvaldību kapitālsabiedrības MI risinājumu iepirkumā saskaras ar sadrumstalotu tirgu, ierobežotiem resursiem un augstu piegādātāju atkarības risku, ja katra pašvaldība atsevišķi risina vienus un tos pašus jautājumus ar vienu un to pašu piegādātāju loku, bet atšķirīgu kompetences līmeni. Stratēģijai jāparedz koordinēts atbalsta mehānisms — kopīgas iepirkuma veidnes ar skaidrām algoritmiskās pārredzamības un riska izvērtējuma prasībām, zināšanu un pieredzes apmaiņas platforma, kā arī iespēja apvienot pašvaldību iepirkumus.
Atbildīgā institūcija: nosaka darba grupa
Piemērs: Apvienotās Karalistes vietējās pārvaldes MI iepirkuma darba grupas modelis (Ada Lovelace Institute ieteikums, 2025.)
Visi publiskā sektora lēmumu pieņēmēji, ne tikai IT speciālisti, apgūst strukturētu MI pārvaldības apmācību. Fokuss uz spēju izprast MI darbības principus atbilstošajā jomā, validēt MI veikto analīzi un pusautomātiskos lēmumus, kas ir pilnībā auditējami.
Atbildīgā institūcija: nosaka darba grupa
Piemērs: Igaunijas AI Leap 2025 ↗ · EU MI Akta skaidrojošais rīks (aiact.cyberfort.lv); arī Somijas valsts MI apmācības akadēmijas un Lietuvas MI apmācības platformas piemērs (OECD, "Building an AI-ready public workforce", 2026.)
Rīcības plāna 12. punktā paredzētā MI lietpratība jādiferencē pēc lomas — valdes un vadības līmenim, procesu īpašniekiem, iepirkuma speciālistiem, juristiem un atbilstības funkcijām, datu pārvaldniekiem un iekšējiem auditoriem ir atšķirīgas vajadzības, un tām jāveido atsevišķas mācību programmas. Papildus jāizveido starpnozaru MI ieviešanas atbalsta komandas — uz ierobežotu laiku ministrijās, pašvaldībās un MVU izvietotas grupas, kas apvieno nozares zināšanas, procesu pārstrādi, datu inženieriju, MI ieviešanu, kiberdrošību un pārmaiņu vadību.
Atbildīgā institūcija: nosaka darba grupa
Saistīts ar: 12. rīcības punkts (MI lietpratība); CSB 2025. gada dati — 63,2% uzņēmumu, kas apsvēruši MI ieviešanu, par galveno šķērsli min atbilstošas ekspertīzes trūkumu.
Valsts un pašvaldību iestādēm un kapitālsabiedrībām lietot interaktīvus reģistrus, kuros norādītas izmantotās MI sistēmas atbilstoši ES MI regulas prasībām. Reģistra ieraksti sabiedrības informēšanas nolūkos publiskojami, ja MI sistēmas riska klase pieļauj. Sabiedrība ir pienācīgi informēta par publiskā sektora izmantotajām MI sistēmām, organizācijas lomu un atbildību ES MI regulas izpratnē.
Atbildīgā institūcija: nosaka darba grupa
Saistīts ar: Privāta nozares iniciatīva šajā virzienā — Latvijā izstrādāts interaktīvs AI Register. Starptautisks piemērs: Apvienotās Karalistes Algorithmic Transparency Recording Standard (ATRS) — valsts līmeņa MI sistēmu reģistrācijas modelis.
2025. gadā izveidotais Mākslīgā intelekta centrs ir atbildīgs par MI tehnoloģiju attīstības veicināšanu un regulatīvās smilškastes koordināciju. Šī ir vērtīga iestrāde, taču tā risina MI attīstības un inovācijas veicināšanas funkciju — nevis MI Akta tirgus uzraudzības un atbilstības nodrošināšanas funkciju, kas joprojām sadalīta starp VARAM, DVI, Ekonomikas ministriju/LATAK, Tiesībsargu, Latvijas Banku un vairāk nekā desmit nozaru iestādēm. Šis izkliedētais uzraudzības modelis rada risku, ka uzņēmumiem un iedzīvotājiem nav viena skaidra kontaktpunkta MI Akta izpildes jautājumos. Mākslīgā intelekta centra pilnvaras būtu paplašināmas, lai tas kalpotu arī kā vienots kontaktpunkts MI Akta atbilstības jautājumos, vai arī šāds kontaktpunkts būtu jāveido atsevišķi, bet nedrīkst palikt neskaidrs atbildības sadalījums dažādo iestāžu starpā.
Atbildīgā institūcija: nosaka darba grupa
Saistīts ar: Mākslīgā intelekta centra likums (pieņemts 06.03.2025.); VARAM 2025. gada 25. februāra informatīvais ziņojums; PPPA raksts "Kas Latvijā uzraudzīs MI Akta izpildi?"
Bez regulāras sabiedrības attieksmes izpētes un iedzīvotāju iesaistes MI risinājumu izstrādē pastāv risks zaudēt sabiedrības uzticību pat tehniski veiksmīgiem projektiem, īpaši proaktīvajiem pakalpojumiem (1. mērķis), kur iedzīvotāji var uzzināt par lēmumiem, kas pieņemti viņu interesēs. Stratēģijai jāparedz regulārs sabiedrības uzticēšanās mērījums un obligāta iedzīvotāju vai lietotāju iesaiste augsta ietekmes MI projektu izstrādē.
Atbildīgā institūcija: nosaka darba grupa
Piemērs: Apvienotās Karalistes "Public Attitudes to Data and AI Tracker Survey" (GDS)
Katra institūcija, kas atsevišķi izmēģina MI risinājumus, bieži atkārtoti risina jau citur risinātus jautājumus un atkārto citu kļūdas, jo trūkst centralizēta mehānisma, kas apkopotu, kuri MI pilotprojekti ir devuši rezultātu, kuri nav, un kāpēc. Tas ir cits jautājums nekā 2. punktā minētais datu katalogs — dati ir izejviela risinājumiem, šis mehānisms ir par pašu risinājumu snieguma izvērtēšanu pēc ieviešanas. Stratēģijai jāparedz šāds izvērtēšanas un pieredzes apmaiņas mehānisms, kas dokumentē gan veiksmes, gan neveiksmes un to iemeslus.
Atbildīgā institūcija: nosaka darba grupa
Piemērs: Apvienotās Karalistes ierosinātais "What Works Centre for AI in Public Services" (Ada Lovelace Institute, 2025.)
Stratēģijai jāizvairās no virsraksta rādītājiem, kas mēra aktivitāti, nevis rezultātu — pasākumu, apmācīto personu vai pilotprojektu skaits var palikt kā papildu, bet ne kā galvenais rādītājs. Jāizveido Nacionālais MI produktivitātes rādītāju kopums četrās daļās: tautsaimniecība (MI integrācija pamatprocesos, verificēts izmaksu un cikla laika samazinājums), valsts pārvalde (atbrīvotās administratīvās stundas, apstrādes laika samazinājums), suverenitāte un noturība (kritisko sistēmu izvietojamība Latvijā/ES, latviešu valodas modeļu sniegums) un pārvaldība (reģistrēto sistēmu skaits ar noteiktu atbildīgo, pabeigti riska novērtējumi). Rādītāju kopums tiek palaists ar bāzlīnijas datiem 2026. gadā un pilnveidots ikgadēji, tostarp iekļaujot 17. rīcības punktā minētā pilotprojektu izvērtēšanas mehānisma atziņas, tiklīdz tās kļūst pieejamas.
Atbildīgā institūcija: nosaka darba grupa
Saistīts ar: 16. rīcības punkts (sabiedrības uzticēšanās mērījums); 17. rīcības punkts (pilotprojektu izvērtējums).
Latvijai jāveido valsts mēroga koplietojams Process-as-Code tipa slānis, kurā tipveida publiskās pārvaldes procesi, noteikumi, kontroles punkti, lēmumu loģika un eskalācijas mehānismi tiek pārvērsti strukturētā un mašīnlasāmā formā.
Šādas pieejas mērķis ir pāriet no dokumentu digitalizācijas uz procesu digitalizāciju. Dokumentu vadības sistēmas galvenokārt nodrošina dokumentu apriti un uzglabāšanu, savukārt algoritmizēts procesu slānis ļautu digitalizēt pašu procesa izpildes loģiku un sagatavot to automatizācijai un MI izmantošanai.
VARAM vai citai noteiktai centrālajai institūcijai būtu jākoordinē publiskajā pārvaldē plaši izmantotu tipveida procesu standartizēšana un algoritmizēšana. Prioritāri varētu aptvert, piemēram:
Sākotnējā ieviešanas posmā algoritmizētajiem procesiem būtu jādarbojas kā neatkarīgam slānim ārpus iestāžu esošajām dokumentu vadības un citām mantotajām informācijas sistēmām, nepieprasot sarežģītas un dārgas integrācijas katrā iestādē. Tas ļautu ātri testēt un ieviest koplietojamus procesus dažādās institūcijās, vienlaikus saglabājot iespēju vēlāk tos integrēt ar DVS, reģistriem un citām informācijas sistēmām.
Izstrādātie procesu modeļi būtu uzturami centralizēti un, ciktāl to pieļauj drošības un tiesiskie apsvērumi, publicējami kā atvērtā pirmkoda valsts digitālais koplietošanas resurss, ko valsts un pašvaldību institūcijas var atkārtoti izmantot, pielāgot un pilnveidot. Tādējādi tiktu ieviests princips "izstrādā vienreiz — izmanto daudzkārt", samazinot paralēlu risinājumu izstrādi dažādās iestādēs, ieviešanas izmaksas un atkarību no konkrētiem tehnoloģiju piegādātājiem.
Šāda infrastruktūra vienlaikus veidotu pamatu drošākai MI ieviešanai publiskajā pārvaldē, jo MI sistēmas varētu darboties uz iepriekš definētu, pārskatāmu un auditējamu procesu pamata. Tas ļautu precīzi noteikt procesa īpašniekus, cilvēka iesaistes punktus, kontroles mehānismus, izņēmumus un eskalācijas kārtību.
Atbildīgā institūcija: nosaka darba grupa
Saistīts ar: 1. rīcības punkts (dokumentu digitālās identitātes sistēma) · 5. rīcības punkts (atvērtā koda MI risinājumu kods) · 8. rīcības punkts (algoritmizēts process katrā institūcijā) · Process-as-Code
Saņemtie priekšlikumi
PPP Asociācija apkopo nozares priekšlikumus. Kopsavilkums tiek regulāri atjaunots.
Latvijas publiskās pārvaldes digitālā transformācija jāpārceļ no atsevišķu IT projektu līmeņa uz vienotu, modulāru un atkārtoti izmantojamu platformu arhitektūru. Stratēģijā jāparedz federēta valsts digitālās ekonomikas un MI infrastruktūra, kas ietver MI modeļu izmantošanas platformu, Process-as-Code pieeju publisko procesu algoritmizācijai, federētu datu ekosistēmu, API un integrāciju reģistru, atkārtoti izmantojamu valsts digitālo risinājumu bibliotēku un vienotu drošības, auditējamības un atbilstības slāni. Šāda pieeja samazinātu sistēmu fragmentāciju, integrācijas izmaksas un piegādātāju atkarību, vienlaikus radot MI-gatavu valsts datu un procesu infrastruktūru. Ieviešana jāuzsāk ar 2–3 MVP pilotprojektiem valsts iestādēs un publisku personu kapitālsabiedrībās, piemēram, pabalstu administrēšanā, iepirkumu analītikā vai būvniecības procesu digitalizācijā.
Katrs piegādātājs ar savu formātu nozīmē atkarību, nevis kontroli. Latvijas MI stratēģijai jāievieš obligātas savietojamības prasības ikvienam MI risinājumam publiskajā sektorā — atvērti API, standartizētas datu struktūras, migrācijas iespējas.
Skaitļošanas jauda ir MI attīstības faktisks ierobežojums, un tas Latvijai jārisina digitālās, ekonomikas, klimata un enerģētikas politikas kopsakarā — nevis atsevišķi. Ieteicams iepriekš identificēt datu centru izvietošanai piemērotas teritorijas (tīkla jauda, optiskā šķiedra, atjaunojamā elektroenerģija, siltumapgādes integrācija, dzesēšana) un valsts atbalstu datu centru projektiem sasaistīt ar nosacījumiem — pārpalikuma siltuma izmantošanu, vietējo nodarbinātību, rezervētu jaudu Latvijas uzņēmumiem. Panākumus vērtēt nevis pēc uzstādītajiem megavatiem, bet pēc ekonomiskās, noturības un inovāciju vērtības uz katru datu centra jaudas megavatu.
Reālu personas datu izmantošana MI izstrādē rada privātuma riskus un juridiskus šķēršļus. Valsts mēroga sintētisko datu programma ļautu privātā sektora organizācijām ģenerēt un izmantot sintētiskus datus MI risinājumu izstrādei, testēšanai un validācijai — samazinot personas datu aizsardzības riskus, paātrinot inovāciju un veicinot Latvijas MI ekosistēmas starptautisko eksportspēju.
Datu valsts inspekcija ir galvenā kompetentā iestāde personas datu aizsardzībā un augsta riska MI sistēmu uzraudzībā saskaņā ar ES MI regulu. Pašlaik DVI MI jautājumiem velta tikai viena darbinieka ⅓ darba laika — tas nav samērīgi ar uzraudzības uzdevumu apjomu un ES MI regulas prasībām. Bez adekvāta finansējuma un kapacitātes DVI nevar efektīvi pildīt tai uzticētās uzraudzības funkcijas.
Pastāv risks, ka bez skaidriem ierobežojumiem MI sistēmas varētu radīt sabiedrībai kaitīgus risinājumus. Stratēģijai jānosaka stingras MI darbības kompetences robežas, un to ievērošana jāpārbauda ar testiem uz ekstrēmiem scenārijiem. Mērķis — novērst jebkāda kaitējuma iespējamību.
Eiropa ir atkarīga no ārpus ES piegādātājiem vairāk nekā 80% būtisku digitālo tehnoloģiju jomā. Latvijas MI stratēģijai jānosaka skaidra atvērtā koda prioritāte publiskā sektora MI risinājumos — lai valsts saglabātu kontroli pār sistēmām, kuras pieņem lēmumus tās vārdā.
Saistīts ar: 5. rīcības punkts — "Publiskajā sektorā ar valsts finansējumu radīts MI risinājumu kods — publiski pieejams"
Kopsavilkums
PPPA darba dokuments ietver 4 stratēģiskos mērķus un 19 rīcības plāna punktus ar izmērāmiem rezultātu rādītājiem, sakārtotiem trīs izpildes viļņos. Papildus apkopoti 7 nozares priekšlikumi.
Priekšlikumu saņemšana uzsākta 30.05.2026. Kopsavilkums tiks iesniegts atbildīgajām iestādēm pirms 05.09.2026. termiņa.
Pēdējoreiz atjaunots: 03.08.2026.
Iesniedziet priekšlikumu
Jums ir ideja par to, ko Latvijas Nacionālajai MI Stratēģijai vajadzētu ietvert? Nosūtiet to uz [email protected]. Labākie priekšlikumi tiks publicēti šajā lapā un iekļauti PPPA apkopotajā kopsavilkumā, kas tiks iesniegts atbildīgajām iestādēm.
Lūgums strukturēt priekšlikumu šādi:
Starptautiskā pieredze
Labākā prakse no valstīm, kuras jau īstenojušas MI stratēģijas publiskajā sektorā.
Igaunija
Igaunija 2019. gadā pirmā ES ieviesa valsts MI stratēģiju, fokusējoties uz atkārtoti izmantojamiem MI komponentiem publiskajā sektorā.
KrattAI (OECD.AI) ↗Igaunija
Igaunijas valsts iestāžu eksperimentēšanas ietvars — strukturēta pieeja MI ātrā testēšanā un ieviešanā publiskajā sektorā.
accelerate.ee ↗Igaunija
Igaunijas valsts programma MI integrācijai izglītībā un valsts pārvaldē. Obligāta MI apmācība ar praktisku fokusu.
e-estonia.com ↗ES
Eiropas Komisijas 2026. gada jūnija iniciatīvu kopums — ES Open Source stratēģija, savietojamības prasības, atkarības mazināšanas plāns.
EK dokuments ↗Latvija
ES un nacionāli finansēts projekts (€8,4 milj., 2026–2028) — nacionāls MI kompetences centrs sadarbībā ar RTU, LU un LUMI konsorciju.
VDAA paziņojums ↗Latvija
Speciālā regulatīvā vide ("smilškaste") — Process-as-Code ir viens no pirmajiem 3 atlasītajiem projektiem (2026. gada maijs).
MI Centra smilškaste ↗