Finansējuma deficīts kā sistēmisks fakts

Lietuvas pieredze ir ilustratīva. Neatkarīgi veikts pētījums parādīja, ka Lietuvai 2030. gada mērķu sasniegšanai nepieciešami 62 miljardi eiro. Valsts budžets, ES atbalsts un citi publiskie avoti kopā sedz tikai 18 miljardus. Atlikušos 44 miljardus var nodrošināt vienīgi privātais kapitāls — un PPP ir juridiskais un finansiālais ietvars, kā to piesaistīt. Latvijas situācija nav principiāli atšķirīga. Pašvaldību digitalizācija prasa ilgtermiņa investīcijas, ko vienreizējs budžeta finansējums nodrošināt nespēj.

Ko Lietuva jau dara

Lietuvā 2024. gada beigās bija spēkā 50 PPP līgumi dažādās nozarēs — no transporta un izglītības līdz enerģētikai un sabiedriskajiem pakalpojumiem. 2025. gadam plānots uzsākt 22 jaunus projektus. Centrālā Projektu Vadības Aģentūra (CPVA) nodrošina ekspertu atbalstu pašvaldībām projektu sagatavošanā, tādējādi novēršot kompetences deficītu, kas bieži kavē PPP uzsākšanu.

Nozīmīgi, ka Lietuvas modelī PPP tiek izmantots ne tikai lieliem infrastruktūras objektiem, bet arī salīdzinoši nelielos projektos — ielu apgaismojuma modernizācijā, sporta infrastruktūrā un izglītības iestāžu apsaimniekošanā. Tas pierāda, ka PPP ir piemērojams arī Latvijas apjoma pašvaldībām.

Ko konkrēti var digitalizēt PPP formātā?

Pašvaldību līmenī digitalizācija PPP formātā var aptvert:

Kritiskais jautājums: riska sadalījums

PPP panākumu atslēga nav cena — tā ir riska sadalījuma struktūra. Pašvaldībai jāsaglabā kontrole pār pakalpojuma standartu un datu suverenitāti. Privātajam partnerim jāuzņemas tehnoloģiskais, izstrādes un darbības risks. Pareizi strukturēts PPP līgums nodrošina, ka publiskais sektors nemaksā par tehnoloģiju, bet par rezultātu.

PPPA ir gatava konsultēt pašvaldības PPP projektu sagatavošanā digitalizācijas jomā.

← Visas aktualitātes