PPPA pētījums · 2026
Šī izpēte analizē, kā PPP modelis var tikt pielāgots mākslīgā intelekta risinājumu ieviešanai valsts pārvaldē — ES Mākslīgā intelekta regulas (2024/1689) ietvarā un Latvijas Mākslīgā intelekta centra likuma kontekstā.
Pilns pētījums PDF formātā: pppa_petijums_mi.pdf
Šajā lapā pieejams pētījuma kopsavilkums un galvenās sadaļas. Pilnu tekstu skat. PDF.
Publiskās un privātās partnerības modelis Latvijā tradicionāli ir ticis izmantots fiziskās infrastruktūras projektos — transporta, enerģētikas, sabiedrisko ēku un komunālās infrastruktūras jomā. PPPA kopš dibināšanas 2002. gadā ir veicinājusi šo sadarbības modeli, skaidrojot tā principus gan uzņēmējiem, gan valsts un pašvaldību iestādēm.
Tomēr 2020. gadu otrā puse ir iezīmējusi fundamentālu pārmaiņu — digitālā transformācija un mākslīgā intelekta tehnoloģiju straujā attīstība ir radījusi jaunas jomas, kurās publiskā un privātā sektora sadarbība ir tikpat būtiski nepieciešama kā infrastruktūras projektos. MI risinājumu ieviešana valsts pārvaldē prasa tieši to pašu, ko PPP modelis nodrošina: strukturētu sadarbību, risku dalīšanu, caurskatāmību un sabiedrības interešu aizsardzību.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1689 (MI akts) ir pasaulē pirmais visaptverošais MI regulējums. Tā ievieš risku balstītu pieeju, klasificējot MI sistēmas pēc to potenciālās ietekmes uz cilvēku tiesībām un drošību.
Regulas 57. pants paredz, ka dalībvalstis izveido regulatīvas smilškastes MI sistēmu testēšanai. Tās ir kontrolētas vides, kurās MI risinājumu izstrādātāji var testēt savas sistēmas pirms tirgus ieviešanas, sadarbojoties ar kompetentajām iestādēm. Šī mehānisma būtība ir publiskā-privātā sadarbība: privātais sektors izstrādā tehnoloģiju, publiskais sektors nodrošina uzraudzību un regulatīvo ietvaru.
Būtisks ir Regulas III pielikums, kas definē augsta riska MI sistēmas — tas ietver MI, kas tiek izmantota publisko pakalpojumu piešķiršanai, administratīvo lēmumu atbalstam un tiesību aktu interpretācijai. Tātad lielākā daļa MI risinājumu, kas paredzēti valsts pārvaldei, automātiski iekļūst augsta riska kategorijā un prasa atbilstības novērtējumu.
2025. gada 6. martā Saeima pieņēma Mākslīgā intelekta centra likumu, kas izveidoja tiesisku ietvaru MI tehnoloģiju ekosistēmai Latvijā. Likums paredz nodibinājuma "Mākslīgā intelekta centrs" izveidi, kura uzdevumos ietilpst:
Likuma 8. pants detalizē speciālas regulatīvas vides mehānismu — MI centrs sadarbībā ar kompetentajām institūcijām organizē vidi, kurā var darboties no spēkā esošiem normatīvajiem aktiem atšķirīgi noteikumi. Šī vide ir tiešs PPP instrumenta pielietojums: privātais sektors izstrādā MI risinājumu, publiskais sektors nodrošina uzraudzību, un abi partneri kopīgi novērtē risinājuma atbilstību un drošību.
Vairākas ES dalībvalstis jau ir ieviesušas vai izstrādā MI regulatīvas smilškastes:
| Valsts | Institūcija | Pieredze |
|---|---|---|
| Spānija | AESIA | Pirmā ES dalībvalsts ar pilnībā funkcionējošu MI smilškasti (kopš 2022). Pirmā kohorta: 9 MI sistēmas, t.sk. veselības aprūpē un finanšu pakalpojumos. |
| Lielbritānija | FCA, ICO, Ofcom | FCA smilškaste kopš 2016 — viens no pasaules pirmajiem regulatīvo smilškastu piemēriem. Vairāk nekā 800 pieteikumu, 200+ projekti. |
| Norvēģija | Datatilsynet | Datu aizsardzības smilškaste kopš 2020. Fokuss: VDAR atbilstības testēšana MI kontekstā. 30+ projekti. |
| Francija | CNIL | Datu aizsardzības smilškaste ar MI fokusu. Publicētas vadlīnijas MI sistēmu atbilstības testēšanai. |
| Singapūra | IMDA, MAS | AI Verify — nacionālā MI pārbaudes sistēma. MAS smilškaste finanšu MI ar 10+ kohortām kopš 2016. |
Visu šo pieredžu kopīga iezīme: regulatīvas smilškastes darbojas kā strukturēta publiskā-privātā sadarbība, kurā privātais sektors iegulda inovācijas, bet publiskais sektors nodrošina regulatīvo ietvaru un uzraudzību. Tas ir PPP modelis pēc būtības.
Klasiskajā PPP modelī privātais partneris uzņemas atbildību par projekta plānošanu, finansēšanu, būvniecību un uzturēšanu, savukārt publiskais partneris nodrošina tiesisko ietvaru, uzraudzību un sabiedrības interešu aizsardzību. Partnerību regulē līgums ar skaidriem izpildes kritērijiem, risku sadalījumu un izbeigšanas noteikumiem.
Šis modelis ir pielietots Latvijā Ķekavas apvedceļa būvniecībā (Latvijas pirmais PPP projekts pēc starptautiskiem standartiem), kā arī analizēts PPPA pētījumos par PPP izmantošanas iespējām pašvaldībās (2010) un Kohēzijas fondu piesaisti PPP projektiem (2010).
MI risinājumu ieviešana valsts pārvaldē prasa tos pašus PPP principus, bet ar specifiskām atšķirībām:
| Aspekts | Infrastruktūras PPP | MI / Digitālais PPP |
|---|---|---|
| Partnera ieguldījums | Projektēšana, būvniecība, finansēšana, uzturēšana | Tehnoloģijas izstrāde, datu apstrāde, algoritmu validācija, uzturēšana |
| Publiskā partnera loma | Tiesiskais ietvars, uzraudzība, kvalitātes kontrole | Regulatīvais ietvars, MI uzraudzība, datu piekļuves nodrošināšana |
| Risku veids | Būvniecības, finanšu, pieprasījuma risks | Algoritmu neobjektivitātes, datu kvalitātes, atbilstības risks |
| Testēšanas mehānisms | Būvniecības uzraudzība, pieņemšanas akti | Regulatīvā smilškaste, strukturēta testēšana |
| Rezultāta mērījums | Fiziskās infrastruktūras kvalitāte, pieejamība | MI sistēmas precizitāte, caurskatāmība, atbilstība |
| Ilgums | 15-30 gadi | 1-3 gadi testēšana + ilgtermiņa uzturēšana |
Būtiskākā atšķirība: MI projektos privātais partneris iegulda intelektuālo īpašumu (algoritmus, datu apstrādes metodes, sistēmu arhitektūru), nevis fiziskus aktīvus. Tas maina risku profilu un prasa citus novērtēšanas mehānismus — tieši tādus, kādus nodrošina regulatīvas smilškastes.
Regulatīvā smilškaste ir PPP instruments tālāk minētājā izpratnē:
Valsts pārvaldes iestādes pārvalda simtiem administratīvo procesu — iesniegumu izskatīšana, atļauju izsniegšana, pabalstu piešķiršana, uzraudzības un kontroles procedūras. Šo procesu atbilstība normatīvajam regulējumam šobrīd tiek pārbaudīta manuāli un fragmentāri. MI sistēmas, kas automatizēti analizē procesu definīcijas un novērtē to atbilstību normatīvām prasībām, var būtiski uzlabot šo situāciju. Šis ir tipisks augsta riska MI pielietojums (Regulas III pielikums), kas prasa strukturētu testēšanu pirms ieviešanas.
Latvijas publiskajā pārvaldē darbojas vairāk nekā 200 neatkarīgu dokumentu vadības sistēmu (DVS). Dokumentu klasifikācija, glabāšanas termiņi un arhivēšanas noteikumi ir regulēti MK noteikumos Nr. 282. MI risinājumi var automātiski klasificēt ienākošos dokumentus, piešķirt pareizās kategorijas un kontrolēt glabāšanas termiņu ievērošanu.
Plašākā kontekstā MI valsts pārvaldē tiek izmantots arī:
PPPA ir Latvijas vecākā un pieredzējušākā publiskās un privātās partnerības organizācija, dibināta 2002. gadā. Organizācijas pieredze ietver:
Šī pieredze ir tieši pārnesama uz digitālo PPP jomu, jo pamata principi ir identiski.
PPPA 2026. gadā ir paplašinājusi savu darbības tvērumu, iekļaujot digitālās transformācijas un MI jautājumus. Šis lēmums balstīts šādos apsvērumos:
MI centra likuma 8. pantā paredzētā speciālā regulatīvā vide ir vispiemērotākais PPP instruments MI risinājumu testēšanai Latvijā. PPPA rekomendē:
Ilgtermiņa MI ieviešanai valsts pārvaldē PPPA iesaka izstrādāt PPP līgumu paraugus, kas ietvertu MI sistēmas izstrādes un uzturēšanas noteikumus, intelektuālā īpašuma tiesību sadalījumu, datu apstrādes un drošības prasības, MI sistēmas precizitātes un atbilstības mērījumus kā izpildes kritērijus, kā arī izbeigšanas un datu migrācijas noteikumus.
Par PPPA: Publiskās un Privātās Partnerības Asociācija ir sabiedriska organizācija, dibināta 2002. gadā, ar mērķi skaidrot un stiprināt publiskā un privātā sektoru sadarbību.