Kāpēc valsts sektors nevar rīkoties vienatnē
MI ieviešana prasa trīs resursu kopumu: tehnoloģijas, datus un kompetenci. Publiskajam sektoram bieži ir dati, bet trūkst tehnoloģiju un specializētas kompetences. Klasiskais iepirkums šo problēmu neatrisina — tas iegādājas produktu, bet neveido kapacitāti. PPP modelis ir strukturāli atšķirīgs: privātais partneris uzņemas ne tikai izstrādi, bet arī darbību, uzturēšanu un rezultātu atbildību.
Igaunijas piemērs: no stenografistiem uz MI
Igaunijā PPP starp tehnoloģiju uzņēmumu Finestmedia un Tallinas Tehnoloģiju universitāti radīja balss atpazīšanas sistēmu "Hans", kas nodrošina parlamenta sēžu verbālos protokolus. Sistēma tika apmācīta uz 1 500 stundu ierakstu bāzes un integrēta parlamenta informācijas sistēmās. Rezultāts: pilnīga stenografistu pakalpojumu aizstāšana ar precīzāku un mērogojamu risinājumu. Šis ir klasisks PPP digitalizācijā — privātā partnera tehnoloģiskā kompetence, valsts infrastruktūra un datu bāze.
Paralēli tam Igaunija īsteno valsts MI rīcības plānu "Kratt" 2024.–2026. gadam, kas tieši paredz publiskā un privātā sektora sadarbības mehānismus MI ieviešanai valsts pakalpojumos, ieskaitot iepirkuma procedūru pielāgošanu un sertifikācijas shēmas.
Latvija: izdarāms nākamais solis
Latvijā šobrīd nav strukturētas politikas MI ieviešanai publiskajā sektorā caur PPP mehānismiem. Tas rada risku: tehnoloģiskā plaisa pret kaimiņvalstīm palielinās. Taču tas rada arī iespēju: pirmo mēroga projektu var definēt jau tagad — dokumentu pārvaldībā, iepirkumu analīzē vai pašvaldību pakalpojumu automatizācijā.
PPPA aicina valsts institūcijas, ministrijas un pašvaldības sākt strukturētu dialogu ar privāto sektoru par MI ieviešanas iespējām PPP formātā.