Valsts pārvalde gatavojas pārejai uz vienotu dokumentu pārvaldības modeli. Ministru kabinets 2025. gada 30. septembrī izskatīja informatīvo ziņojumu par vienotu pieeju dokumentu pārvaldības procesos, un līdz šī gada beigām Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) jāiesniedz valdībā konceptuāls ziņojums par turpmāko centralizāciju.

PPP Asociācijas (PPPA) ieskatā tā ir iespēja pārskatīt pašus valsts pārvaldes darba organizācijas principus. Dokumentu pārvaldības centralizācijai būtu jārada priekšnosacījumi procesu automatizācijai, informācijas atkārtotai izmantošanai un būtiskam produktivitātes pieaugumam.

Centralizācijai jāaptver arī paši procesi

VARAM jau ir izstrādājusi sākotnējo vienotās dokumentu pārvaldības modeli. Tā ietvaros paredzēta procesu standartizācija, vienoti klasifikācijas principi un Vienotā dokumentu vadības centra (VDVC) attīstība.

Taču vienotas dokumentu pārvaldības sistēmas ieviešana pati par sevi vēl negarantē produktivitātes pieaugumu. Ja nemainās darbību secība, atbildības sadalījums un lēmumu pieņemšanas kārtība, centralizētā sistēmā var saglabāties tie paši laikietilpīgie procesi.

Tādēļ pirms automatizācijas būtiski identificēt, kādēļ katra darbība tiek veikta, kāda informācija tai nepieciešama, kāds ir tiesiskais pamats un kur nepieciešama cilvēka iesaiste.

Dokuments kā strukturētu datu un izpildāma procesa daļa

Tradicionālajā dokumentu pārvaldībā galvenā uzmanība pievērsta dokumenta saņemšanai, reģistrācijai, saskaņošanai, parakstīšanai un glabāšanai.

MI izmantošana ļauj paplašināt šo modeli. Dokumentā ietverto informāciju iespējams sasaistīt ar normatīvajām prasībām, institūcijas kompetenci, konkrētās lietas kontekstu, procesu izpildes noteikumiem un pieņemamajiem lēmumiem.

Piemēram, saņemot iesniegumu, MI var palīdzēt noteikt tā priekšmetu, identificēt atbildīgo iestādi, atrast attiecīgo regulējumu, pārbaudīt iesniegtās informācijas pilnīgumu un sagatavot atbildes projektu. Ja gadījums atbilst iepriekš definētiem noteikumiem un tiesiskais regulējums to pieļauj, atsevišķas darbības iespējams automatizēt.

Šādi strukturēta informācija kļūst atkārtoti izmantojama arī citos procesos un citās iestādēs, un iedzīvotājam vai uzņēmumam vairs nav jāiesniedz tie paši dati atkārtoti.

Vai sarakste starp iestādēm vienmēr ir nepieciešama?

Vienotās dokumentu pārvaldības reformu var skatīt kā esošās lietvedības sakārtošanu. PPPA ieskatā tikpat svarīgi ir izvērtēt, kuros gadījumos dokumentu apriti var neveidot vispār.

Liela daļa valsts pārvaldes sarakstes rodas tādēļ, ka vienai iestādei vajadzīga informācija, kas jau atrodas citas iestādes informācijas sistēmā. Pieprasījums tiek sagatavots, reģistrēts, saskaņots, parakstīts un nosūtīts, un tikpat garu ceļu veic atbilde. Ja informācija ir pieejama strukturētā veidā un tiesiskais regulējums pieļauj tās izmantošanu, šo ciklu var aizstāt tieša MI aģentu mijiedarbība. Iestādes aģents savu pilnvaru robežās pārbauda nepieciešamos datus otras iestādes sistēmā un turpina lietas izskatīšanu bez vēstuļu apmaiņas.

Tādēļ, pārskatot katru procesu, būtu jāuzdod jautājums, vai konkrētā sarakste ir nepieciešama vai to var aizstāt sistēmu savstarpēja mijiedarbība. Dokuments saglabā nozīmi tur, kur tiesiski nozīmīgs ir pats akts: lēmumā, līgumā, administratīvajā aktā vai saziņā ar privātpersonu.

Arī bez dokumentu aprites jānodrošina tas, ko līdz šim nodrošināja lietvedība: katras darbības tiesiskais pamats, datu integritāte, piekļuves kontrole, glabāšana, arhivēšana un izsekojama atbildība. MI aģents var aizstāt sarakstes darbības, taču šīs prasības tam jāizpilda tāpat. Tās jāiebūvē pašā aģentu darbības vidē, nosakot aģentu identitāti, pilnvaras un pilnu darbību reģistrāciju.

Vienots modelis var saglabāt elastību, ja centralizēti tiek noteikti datu standarti, klasifikācija un drošības prasības, bet katra iestāde savus procesus un lēmumu noteikumus apraksta mašīnlasāmā formā. Tad atbildība par datiem paliek pie iestādes, kas tos rada, un kopīgā infrastruktūra nodrošina to drošu apriti.

PPPA jau attīsta savstarpēji papildinošus risinājumus

PPP Asociācija kopā ar tehnoloģiju partneriem attīsta vairākus risinājumus, kas var kalpot par pamatu šādai dokumentu un informācijas pārvaldības arhitektūrai.

1. Process-as-Code: no dokumentētas kārtības līdz izpildāmam procesam

Process-as-Code platforma ļauj organizāciju procesu aprakstus, lēmumu pieņemšanas nosacījumus un atbildības sadalījumu pārvērst mašīnlasāmā un pārbaudāmā formā.

Šāda pieeja piemērojama iesniegumu izskatīšanai, dokumentu saskaņošanai, līgumu administrēšanai, atļauju procesiem un citiem regulāriem valsts pārvaldes uzdevumiem.

PPPA Process-as-Code projekts ir iekļauts Latvijas Mākslīgā intelekta centra speciālajā regulatīvajā vidē, lai izvērtētu MI atbalstītu procesu un lēmumu pieņemšanas risinājumu iespējas, riskus un atbilstības prasības.

2. VDZP: valsts pārvaldes zināšanas savstarpēji sasaistītos datos

Valsts datu un zināšanu platforma (VDZP) ir PPPA veidota platforma, kurā publiski pieejamie dati un dokumenti tiek sasaistīti vienotā valsts pārvaldes modelī.

Platforma apkopo informāciju par institūcijām, to funkcijām, kompetencēm, normatīvo regulējumu, finansējumu, mērķiem un rezultātiem. Tas rada pamatu MI risinājumiem, kuriem jāspēj saprast ne vien dokumenta saturu, bet arī institucionālo un tiesisko kontekstu.

VDZP piedāvā arī MCP savienojumu, lai strukturētās zināšanas varētu izmantot ārēji MI asistenti.

Plašāka pieeja izklāstīta PPPA projektā Valsts PirmKods.

3. AI LV Exchange: MI aģentu sadarbspēja starp organizācijām

AI LV Exchange tiek attīstīta kā vide drošai un pārvaldāmai informācijas apmaiņai starp organizāciju MI sistēmām.

Vienotai dokumentu pārvaldībai tas ir būtiski, jo informācijas aprite nebeidzas vienas iestādes robežās. Dokumentu un lietu izskatīšanā bieži nepieciešami dati no citiem reģistriem, informācijas sistēmām un kompetentajām iestādēm.

MI aģentu savstarpējai sadarbībai jābalstās pārbaudāmā identitātē, noteiktās pilnvarās, piekļuves tiesību kontrolē un izsekojamā darbību reģistrācijā. AI LV Exchange tiek veidota kā infrastruktūra, kurā šīs prasības nodrošinātas vienoti, lai dažādu organizāciju MI aģenti varētu apmainīties ar informāciju un risināt lietas bez papildu sarakstes.

4. AI Register: MI sistēmu reģistrs un MI akta atbilstības pārvaldība

AI Register ir PPPA pusautomātisks MI rīks, kas palīdz organizācijai uzturēt vienotu, pastāvīgi aktualizētu savu MI sistēmu reģistru un pārvaldīt atbilstību Eiropas Savienības MI aktam (Regula (ES) 2024/1689).

Katrai MI sistēmai reģistrā tiek fiksēts tās paredzētais lietojums, īpašnieki un piegādātāji, klasifikācija atbilstoši MI aktam, piemērojamie pienākumi, pierādījumi, konstatētie trūkumi un būtisko darbību audita pieraksts. Reģistru var publicēt arī publiskā skatā. Rīks atbalsta organizācijas atbilstības darbu, taču neaizstāj kompetento iestāžu un atbildīgo personu lēmumus.

Vienotai dokumentu pārvaldībai tas ir būtiski, jo, MI aģentiem pārņemot daļu lietvedības un sarakstes darbību, iestādei jāspēj parādīt, kuras MI sistēmas piedalās lietu izskatīšanā, kādi pienākumi tām piemērojami un kā tie tiek izpildīti.

Darbs pie nākamās paaudzes modeļa

Vienotās dokumentu pārvaldības reforma var kļūt par pamatu valsts pārvaldei, kurā procesi ir mašīnlasāmi, dati sasaistīti un MI aģentu darbība pārvaldāma un izsekojama. Daļā gadījumu tas ļaus lietvedību sakārtot, citos to būs iespējams aizstāt ar tiešu sistēmu mijiedarbību. PPPA ir gatava šos risinājumus pārbaudīt kopā ar iestādēm, sākot ar konkrētiem, regulāri atkārtotiem procesiem.

Aicinām valsts un pašvaldību iestādes sazināties ar PPPA. Kopā varam izvērtēt, kurus procesus var algoritmizēt un kur iestāžu saraksti var aizstāt MI aģentu sadarbība, un pārbaudīt to PPPA MI Smilškastē.

Sazināties ar PPPA →

Avots: VARAM, sākotnējais vienotās dokumentu pārvaldības modelis valsts pārvaldei