Latvijā nacionālo standartu statusā ir pieņemti vairāki būtiski mākslīgā intelekta pārvaldības un kvalitātes standarti. Tie veido pamatu sistemātiskai, auditējamai un uzticamai MI risinājumu ieviešanai gan publiskajā, gan privātajā sektorā.
LVS ISO/IEC 42001:2026 nosaka prasības mākslīgā intelekta pārvaldības sistēmas izveidei, ieviešanai un nepārtrauktai pilnveidei organizācijā. Savukārt LVS ISO/IEC 42006:2026 nosaka prasības institūcijām, kuras auditē un sertificē šādas pārvaldības sistēmas.
Īpaši nozīmīgs ir jaunais LVS EN 18286:2026 "Mākslīgais intelekts. Kvalitātes vadības sistēma ES mākslīgā intelekta akta regulatīvajiem mērķiem". Tas palīdz pārvērst ES Mākslīgā intelekta akta prasības praktiskā kvalitātes vadības sistēmā, aptverot MI risinājumu pilnu dzīves ciklu.
PPPA loma: standartu prasības pārvērst praktiskā infrastruktūrā
Standarts pats par sevi vēl neievieš MI sistēmu. Organizācijai ir nepieciešami praktiski procesi, atbildības sadalījums, līgumiskie mehānismi, sistēmu reģistri un uzticami pierādījumi par veikto kontroli.
PPPA nodrošina standartizētu publiskā–privātā sektora ieviešanas un pierādījumu infrastruktūru, kas palīdz organizācijām ieviest ISO/IEC 42001 pārvaldību un izpildīt EN 18286 un ES MI akta prasības. PPPA izstrādātie savstarpēji papildinošie ietvari aptver galvenos MI ieviešanas elementus:
- Process-as-Code pārvērš organizācijas procesus un lēmumu loģiku mašīnlasāmā, versējamā un auditējamā formā.
- Records-as-Code veido strukturētu vidi dokumentu, metadatu, pierādījumu un dzīves cikla notikumu pārvaldībai.
- Agreement-as-Code palīdz standartizēt publisko iepirkumu un PPP līgumu prasības, atbildību, kontroles un izpildes uzraudzību.
- AI Register nodrošina organizācijas MI sistēmu, to īpašnieku, risku un atbilstības statusa uzskaiti.
- AI Regulatory Sandbox ļauj kontrolētā vidē pilotēt un validēt MI risinājumus pirms to plašākas ieviešanas.
- AI LV Exchange veido pamatu uzticamai MI aģentu un pakalpojumu apmaiņas ekosistēmai.
Šie instrumenti var palīdzēt organizācijām ne tikai aprakstīt savu MI pārvaldību, bet arī saglabāt pārbaudāmus pierādījumus par to, kā prasības tiek īstenotas praksē.
No atsevišķa pilotprojekta līdz pārvaldītam MI dzīves ciklam
Jaunie standarti maina pieeju MI ieviešanai. Turpmāk nepietiks tikai ar tehniski veiksmīgu risinājumu vai izmēģinājuma projektu. Organizācijai būs jāspēj pamatot:
- kas ir atbildīgs par MI sistēmu;
- kā ir novērtēti un pārvaldīti riski;
- kā tiek kontrolēti dati, modeļi un piegādātāji;
- kā tiek dokumentētas sistēmas izmaiņas;
- kā tiek nodrošināta cilvēka uzraudzība;
- kā tiek konstatēti un pārvaldīti incidenti;
- kādi pierādījumi apliecina prasību faktisko izpildi;
- kā tiek nodrošināta pēctirgus uzraudzība un nepārtraukta pilnveide.
Publiskās–privātās sadarbības modelis šajā procesā ļauj savienot publiskā sektora atbildību un sabiedrības interešu aizsardzību ar privātā sektora tehnoloģijām, kompetenci un ieviešanas kapacitāti.
Vienlaikus standartizēti līgumi un auditējami procesi palīdz pārvaldīt arī ilgtermiņa riskus: tehnoloģisko atkarību, piegādātāja maiņu, piekļuvi datiem un dokumentācijai, sistēmas uzturēšanu, audita tiesības un atbildību par rezultātu.
Vienota uzticama MI ieviešanas ķēde
Latvijā veidojas savstarpēji papildinoša MI pārvaldības ekosistēma:
- standarti nosaka pārvaldības un kvalitātes prasības;
- organizācijas ievieš nepieciešamās politikas, procesus un kontroles;
- PPPA palīdz strukturēt publiskā–privātā sektora sadarbību un praktisko ieviešanas infrastruktūru;
- MI regulatīvā vide ļauj risinājumus testēt sadarbībā ar kompetentajām institūcijām;
- LATAK veido akreditācijas priekšnoteikumus uzticamai un kompetentai atbilstības novērtēšanai.
Šāda pieeja ļauj virzīties no vispārīgiem atbildīga MI principiem uz sistemātisku, izsekojamu un pierādāmu pārvaldību.
PPPA aicina veidot standartiem gatavus pilotprojektus
PPPA aicina valsts iestādes, pašvaldības un uzņēmumus identificēt procesus, kuros MI var palīdzēt samazināt administratīvo slogu, uzlabot lēmumu kvalitāti un nodrošināt sabiedrisko pakalpojumu pieejamību.
Pilotprojekti būtu jāveido tā, lai tajos jau no sākuma būtu iestrādāta:
- atbildības un lomu matrica;
- MI sistēmas riska klasifikācija;
- datu un piegādātāju pārvaldība;
- dokumentētas kontroles un apstiprināšanas punkti;
- cilvēka uzraudzība;
- incidentu un izmaiņu pārvaldība;
- auditējamu pierādījumu saglabāšana;
- sasaiste ar ISO/IEC 42001, EN 18286 un ES MI akta prasībām.
PPPA mērķis ir palīdzēt šo principu pārvērst praktiski īstenojamā publiskās–privātās sadarbības modelī.
Ir jums process vai pilotprojekta ideja, kurā šie standarti būtu jāpiemēro?