user_mobilelogo
ilustrativs-attels

Jaunā valdība ir uzsākusi darbu pie 2015. gada budžeta veidošanas. Diemžēl publiski ir arī izskanējusi skumja ziņa, ka, piemēram, skolotāji, neraugoties uz iepriekš dotajiem solījumiem, vismaz šoreiz gaidīto algu paaugstinājumu var arī nesagaidīt.
Būtu patiešām skumji, ja šāda solījumu nepildīšana kļūtu par ierastu praksi. Skumji un nožēlojami, ja tā notiks, piemēram, arī ar Satiksmes ministrijas izstrādāto programmu ļoti sliktā un sliktā stāvoklī esošo 538 tiltu sakārtošanai.
Ministrija to šogad prezentēja valdībā, bet Ministru kabinets, plaši reklamējot savu veikumu, programmu "pieņēma zināšanai".

Skaidrs, ka tagad valdībā visi par programmu zina, taču šīs zināšanas tik un tā nespēj vai neprot izmantot finansējuma piešķiršanai, un par spīti zinošajiem ministriem tilti turpinās brukt.
Birokrātiskā aparāta funkcionēšanas pārzināšana man liek ieteikt, ka gadījumos, kad valdība patiešām grib panākt kaut ko reālu, nepietiek tikai ar "pieņemšanu zināšanai", jo tāpat vien nekas nenotiek, ja vien finanšu ministram netiek dots uzdevums nepieciešamo finansējumu plānot valsts budžetā.
Diemžēl tā ir noticis arī ar satiksmes ministra lepnumu - "Autoceļu sakārtošanas programmu"! Par spīti tam, ka programma ir pieņemta zināšanai, "zinošie" ministri izliekas neko nezinām.
Vai gan citādi sastādītajā 2015. gada valsts budžeta projektā veidotos 39,9 miljonu EUR deficīts pret Autoceļu sakārtošanas programmā iezīmēto resursu daudzumu? Ministru kabinetā "zināšanai" pieņemtā "Autoceļu sakārtošanas programma" nevienam nekādas saistības neuzliek ne ar normatīvajiem aktiem, ne ar Nacionālajā attīstības plānā uzstādītajiem mērķiem un sasniedzamajiem rādītājiem.
Ceļu būvētāji nekad nav bijuši tik naivi, lai ticētu, ka viss, ko Ministru kabinets "pieņem zināšanai", nepaliks tikai kaut kur dziļi ministru apziņā, bet arī tiks īstenots. Tomēr būtu pavisam skumji un nožēlojami, ja netiktu pildīti arī rakstiski apstiprinātie solījumi. 
Pirms vēlēšanām četras sabiedriskās organizācijas ar septiņām lielākajām partijām, tostarp divām no trim patlaban koalīcijā esošām, parakstīja vienošanos par Autoceļu fonda atjaunošanu, lai apturētu autoceļu pakāpenisku sabrukumu.
Mēs esam sagatavojuši nepieciešamos grozījumus likuma "Par Autoceļiem" 12.panta (4) daļā, saņēmuši satiksmes ministra atbalstu un nosūtījuši lūgumu Ministru prezidentei tos iekļaut valsts budžeta projektu pavadošajā likumu grozījumu paketē. Ļoti ceram, ka šoreiz tie nepaliks tikai "zināšanai".
Likuma grozījumiem nebūs tūlītējas ietekmes uz 2015. gada valsts budžetu, kas pēcvēlēšanu gaisotnē top patiešām lielā steigā. Taču turpmāk tie valdībai un Finanšu ministrijai vairs neļaus ceļu satiksmes dalībnieku nodokļos samaksāto naudu izmantot vajadzībām, kam maz sakara ar ceļu būvi, remontu un uzturēšanu.
Likumdošanas savešana kārtībā nodrošinās, ka jau 2016. gadā un turpmāk katru gadu fiksēts procents no maksājumu kopējā apjoma tiks atvēlēts ceļu būvei un uzturēšanai. Nozarei būs skaidra finanšu perspektīva, iekasētie nodokļi nonāks Autoceļu fondā, un beidzot sāksies autoceļu tīkla sabrukuma apturēšana.

Andris Bērziņš,
Biedrības „Latvijas Ceļu būvētājs” valdes priekšsēdētājs

PĒTĪJUMI

PARTNERU JAUNUMI

Paņevežā un Kauņā policijas infrastruktūru attīstīs izmantojot PPP

29-05-2017 Partneru jaunumi

policijas infrastruktūra Lietuvā

2017. gada 11. maijā Lietuvas iekšlietu ministrijas Policijas departaments uzsāka PPP projektu, kā rezultātā Kauņas un Paņevežas policija tiks nodrošināta ar nepieciešamo infrastruktūru. Saskaņā ar ieprikuma dokumentiem, ieinteresētajiem privātajiem partneriem jāpiedalās sarunu procedūrā, kas sastāvēs no divām daļām: viena daļa - par Kauņas policias infrastruktūru, savukārt otra daļa - par Paņevežas policijas infrastruktūru. Tas nozīmē, ka  ir plānots noslēgt divus atsevišķus PPP līgumus. Šie 15 gadu PPP līgumi paredz, ka privātais partneris būs atbildīgs par infrastruktūras projetēšanu, būvniecību, finansēšanu, kā arī uzturēšanu. Vairāk...

Valdībai laiks pāriet no priekšlikumu "pieņemšanas zināšanai" pie reāliem darbie…

20-11-2014 Partneru jaunumi

ilustrativs-attels

Jaunā valdība ir uzsākusi darbu pie 2015. gada budžeta veidošanas. Diemžēl publiski ir arī izskanējusi skumja ziņa, ka, piemēram, skolotāji, neraugoties uz iepriekš dotajiem solījumiem, vismaz šoreiz gaidīto algu paaugstinājumu var arī nesagaidīt.Būtu patiešām skumji, ja šāda solījumu nepildīšana kļūtu par ierastu praksi. Skumji un nožēlojami, ja tā notiks, piemēram, arī ar Satiksmes ministrijas izstrādāto programmu ļoti sliktā un sliktā stāvoklī esošo 538 tiltu sakārtošanai.Ministrija to šogad prezentēja valdībā, bet Ministru kabinets, plaši reklamējot savu veikumu, programmu "pieņēma zināšanai".

Balstīsimies uz aprēķiniem, nevis emocijām!

04-10-2014 Partneru jaunumi

balstīsimies uz aprēķiniem

Priekšvēlēšanu laikā medijos parādās viedokļi, kuru pamatā diemžēl nav korektu aprēķinu. Pie tādiem jāpieskaita arī viedoklis, kas vērsts pret autoceļa E67/A7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) posma Rīga-Ķekava būvniecības izmaksām.Ir jāpaskaidro, ka Satiksmes ministrija šoreiz ir izvēlējusies Latvijā līdz šim maz izmantotu, taču citur pasaulē labi pazīstamu projekta finansēšanas modeli – valsts un privāto partnerību jeb PPP.Tas nozīmē, ka valsts grib veikt posma kapitālu rekonstrukciju, taču budžetā pagaidām naudas tam nav. Tāpēc būvdarbus par saviem līdzekļiem veiks būvnieks, kurš naudu aizņemsies bankā...

JAUNĀKAIS LATVIJĀ

Piespiedu kārtā atsavinās zemi Ķekavas apvedceļa būvniecībai

Piespiedu kārtā atsavinās zemi Ķekavas apvedceļa būvniecībai

LASĪT
FDP: Valdībai nopietnāk jādomā par risku izvērtēšanu PPP projektos

FDP: Valdībai nopietnāk jādomā par risku izvērtēšanu PPP projektos

LASĪT
LVC būvniecības sezonai gatavi

LVC būvniecības sezonai gatavi

LASĪT
NA RD frakcija: Rīgas domei jāizvērtē publiskās privātās partnerības pieeja Āgenskalna tirgus attīstībā

NA RD frakcija: Rīgas domei jāizvērtē publiskās privātās partnerības pieeja Āgenskalna tirgus attīstībā

LASĪT
Atkritumu apsaimniekošanas nozarē nav vēlama būtisku reformu strauja ieviešana

Atkritumu apsaimniekošanas nozarē nav vēlama būtisku reformu strauja ieviešana

LASĪT
Starptautiskā Informācijas Diena par PPP projekta

Starptautiskā Informācijas Diena par PPP projekta "Ķekavas apvedceļš" izbūvi

LASĪT

Anrī Leimanis

anri_leimanis

VALDES PRIEKŠSĒDĒTĀJS

Gatis Kristaps

gatis_kristaps

VALDES LOCEKLIS

Ilze Kukute

ilze_kukute

VALDES LOCEKLIS

Oskars Rikmanis

oskars_rikmanis

VALDES LOCEKLIS

Guntars Gogulis

guntars_gogulis

VALDES LOCEKLIS

BIEDRI

ACB AS
ACB AS
arcers.png
arcers.png
ardenis-logo.png
ardenis-logo.png
basp.jpg
basp.jpg
binders.png
binders.png
eyb.jpg
eyb.jpg
glimstedt.gif
glimstedt.gif
jekabpils.gif
jekabpils.gif
kcleg_m.jpg
kcleg_m.jpg
marupe.gif
marupe.gif
mezeckis.png
mezeckis.png
rere_m.jpg
rere_m.jpg
roadex.gif
roadex.gif
sb_160.gif
sb_160.gif
skontobuve.jpg
skontobuve.jpg
strabag.png
strabag.png
joomla-512.png
joomla-512.png
joomla_black.png
joomla_black.png

REKVIZĪTI

Publiskās un Privātās Partnerības Asociācija, biedrība
VRN: 40008067364
A/S Swedbank, SWIFT: HABALV22,
IBAN: LV12HABA0551003703455

ADRESE:
Brīvības iela 40-29,
Rīga,
LV-1050,
Latvija.

KARTE

SAZINĀTIES