Jaunā valdība ir uzsākusi darbu pie 2015. gada budžeta veidošanas. Diemžēl publiski ir arī izskanējusi skumja ziņa, ka, piemēram, skolotāji, neraugoties uz iepriekš dotajiem solījumiem, vismaz šoreiz gaidīto algu paaugstinājumu var arī nesagaidīt.
Būtu patiešām skumji, ja šāda solījumu nepildīšana kļūtu par ierastu praksi. Skumji un nožēlojami, ja tā notiks, piemēram, arī ar Satiksmes ministrijas izstrādāto programmu ļoti sliktā un sliktā stāvoklī esošo 538 tiltu sakārtošanai.
Ministrija to šogad prezentēja valdībā, bet Ministru kabinets, plaši reklamējot savu veikumu, programmu "pieņēma zināšanai".
Skaidrs, ka tagad valdībā visi par programmu zina, taču šīs zināšanas tik un tā nespēj vai neprot izmantot finansējuma piešķiršanai, un par spīti zinošajiem ministriem tilti turpinās brukt.
Birokrātiskā aparāta funkcionēšanas pārzināšana man liek ieteikt, ka gadījumos, kad valdība patiešām grib panākt kaut ko reālu, nepietiek tikai ar "pieņemšanu zināšanai", jo tāpat vien nekas nenotiek, ja vien finanšu ministram netiek dots uzdevums nepieciešamo finansējumu plānot valsts budžetā.
Diemžēl tā ir noticis arī ar satiksmes ministra lepnumu - "Autoceļu sakārtošanas programmu"! Par spīti tam, ka programma ir pieņemta zināšanai, "zinošie" ministri izliekas neko nezinām.
Vai gan citādi sastādītajā 2015. gada valsts budžeta projektā veidotos 39,9 miljonu EUR deficīts pret Autoceļu sakārtošanas programmā iezīmēto resursu daudzumu? Ministru kabinetā "zināšanai" pieņemtā "Autoceļu sakārtošanas programma" nevienam nekādas saistības neuzliek ne ar normatīvajiem aktiem, ne ar Nacionālajā attīstības plānā uzstādītajiem mērķiem un sasniedzamajiem rādītājiem.
Ceļu būvētāji nekad nav bijuši tik naivi, lai ticētu, ka viss, ko Ministru kabinets "pieņem zināšanai", nepaliks tikai kaut kur dziļi ministru apziņā, bet arī tiks īstenots. Tomēr būtu pavisam skumji un nožēlojami, ja netiktu pildīti arī rakstiski apstiprinātie solījumi.
Pirms vēlēšanām četras sabiedriskās organizācijas ar septiņām lielākajām partijām, tostarp divām no trim patlaban koalīcijā esošām, parakstīja vienošanos par Autoceļu fonda atjaunošanu, lai apturētu autoceļu pakāpenisku sabrukumu.
Mēs esam sagatavojuši nepieciešamos grozījumus likuma "Par Autoceļiem" 12.panta (4) daļā, saņēmuši satiksmes ministra atbalstu un nosūtījuši lūgumu Ministru prezidentei tos iekļaut valsts budžeta projektu pavadošajā likumu grozījumu paketē. Ļoti ceram, ka šoreiz tie nepaliks tikai "zināšanai".
Likuma grozījumiem nebūs tūlītējas ietekmes uz 2015. gada valsts budžetu, kas pēcvēlēšanu gaisotnē top patiešām lielā steigā. Taču turpmāk tie valdībai un Finanšu ministrijai vairs neļaus ceļu satiksmes dalībnieku nodokļos samaksāto naudu izmantot vajadzībām, kam maz sakara ar ceļu būvi, remontu un uzturēšanu.
Likumdošanas savešana kārtībā nodrošinās, ka jau 2016. gadā un turpmāk katru gadu fiksēts procents no maksājumu kopējā apjoma tiks atvēlēts ceļu būvei un uzturēšanai. Nozarei būs skaidra finanšu perspektīva, iekasētie nodokļi nonāks Autoceļu fondā, un beidzot sāksies autoceļu tīkla sabrukuma apturēšana.
Andris Bērziņš,
Biedrības „Latvijas Ceļu būvētājs” valdes priekšsēdētājs
