user_mobilelogo
par futbolu MK

Ministru prezidentes padomniece juridiskajos jautājumos Ilze Skrodele ir atsūtījusi atbildes vēstuli biedrībai Latvijas Ceļu būvētājs (LCB), kuras būtība ir: lieciet taču mūs reiz mierā ar visādiem sapņiem par vienotu ceļu būves politiku – ir labi tā, kā ir pašlaik, un lai Satiksmes ministrija tiek galā ar tiem ceļiem, kā nu māk. Proti – LCB vēstule „Par vienotas politikas nepieciešamību, plānojot, projektējot, būvējot, uzturot un uzraugot visus ceļus un tiltus Latvijā, kurā cita starpā tika akcentēta nepieciešamība tieši Ministru prezidentei uzņemties darba grupas vadību, kas izstrādātu šo vienoto politiku, precīzi pēc likumā atļautās divu nedēļu saspringtās domāšanas (no 7. līdz 21. martam) par to, ko ar šādu negaidīti uzkritušu iniciatīvu birojam darīt un kā no tās iespējami efektīvi tikt vaļā, ir pārsūtīta satiksmes ministram. Vai pati Laimdota Straujuma vēstuli ir redzējusi, nav zināms.

Tā kā jautājums ir arī par to, vai Straujuma ir gatava uzņemties iniciatīvu, lai atrisinātu kopš Autoceļu fonda likvidēšanas 2003. gadā dziļi ielaisto jautājumu, tad vēstules pāradresēšana ir absurda pēc būtības – satiksmes ministram nav nekādu pilnvaru nozīmēt premjerministri par darba grupas vadītāju. No šādas rīcības Skrodeles kundzi nav atturējis arī LCB vēstulē izteiktais brīdinājums: „Mūsu līdzšinējā pieredze liecina, ka, pāradresējot šo uzdevumu Satiksmes ministrijai, ierēdņiem, pozitīvas pārmaiņas nav sagaidāmas tā vienkāršā iemesla dēļ, ka šie valstiskie jautājumi ir jāizlemj politiskā līmenī”. LCB vēstulē tika norādīts, ka ceļu tīkla administrēšanas, finansēšanas un uzraudzības sistēma ir sadrumstalota un savstarpēji nesaskaņota, izpildvaras pieņemtie lēmumi neatbilst pašu izstrādātiem un likumdevēju apstiprinātajiem valsts politikas plānošanas dokumentiem, kā rezultātā valsts galvenajai infrastruktūrai - gan valsts, gan pašvaldību ceļiem un tiltiem - nav ilgtspējīgu attīstības pazīmju. Tika uzsvērts, ka par to liecina kopējais neveikto darbu uz Latvijas ceļiem apjoms, kurš 2014.g. sākumā sasniedza 5,8 miljardi EUR- 3,7 miljardi EUR uz valsts ceļiem un 2,1 miljards EUR uz pašvaldību ceļiem (izņemot rekonstrukciju un pilsētu ielu sakārtošanu). Par to liecina arī aprēķini, kuri parāda, ka, pat simtprocentīgi realizējot visus Nacionālajā attīstības plānā (NAP) paredzētos pasākumus no 2014. līdz 2020. gadam, sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esošo valsts ceļu kopgarums kilometros nesamazināsies, vienīgi piebremzēsies ceļu sabrukuma pieaugums, bet tas joprojām būs pozitīvs: +2% gadā. Biedrība Latvijas Ceļu būvētājs ierosināja ar valdības lēmumu Ministru prezidentes vadībā izveidot speciālu (SM, ZM, VARAM un FM) darba grupu un uzdot tai trīs mēnešu laikā, pieaicinot Latvijas Pašvaldību savienību, LCB un citas ieinteresētās sabiedriskās organizācijas, trīs mēnešu laikā izstrādāt pamatnostādnes: „Par Latvijas ceļu un tiltu administrēšanas un finansēšanas sistēmas pilnveidošanu”. Jaunajam dokumentam, kā uzskatīja LCB, būtu jāatbild uz šādiem jautājumiem: 1.Kā, kādā veidā tiks nodrošināta visu 75 000 km ceļu un 1986 tiltu, ne tikai SM pārziņā esošo 21 000 km Latvijas ceļu un 945 tiltu, koordinēta administrēšana, plānošana un uzturēšana? 2.Cik kilometriem galveno, reģionālo un vietējo ceļu uzturēšanu nodrošinās valsts, cik pašvaldības un cik/kā uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības? 3. Kā tiks veikta kontrole un uzraudzība par visa valsts ceļu tīkla uzturēšanas savlaicību un kvalitāti? 4. Kā tiks finansēta visu ceļu un tiltu uzturēšana, kā, kur un no kādiem avotiem ģenerēt līdzekļus, kas vismaz vidējā termiņā ļautu sistēmiski plānot un veikt uz ceļiem nepieciešamos darbus? 5.Ko darīt ar šodien SM pārziņā esošajiem ceļiem, kuru uzturēšanai resursi netiek piešķirti un kuru uzturēšana nav plānota/paredzēta NAP ? 6. Kā, kādā veidā tiks izveidota, apstiprināta un ieviesta normatīvā bāze visu kategoriju ceļiem tā, lai tā attiektos uz visiem ceļiem, ne tikai uz SM piekrītošajiem? LCB, konstatējot, ka kopš Autoceļu fonda likvidēšanas ir pagājuši 11 gadi, izteica cerību, ka tas ir pietiekami ilgs laiks, lai bezkaislīgi, ar argumentiem izvērtētu tā likvidēšanas sekas un salīdzinātu rezultātus ar valstīm, kurās ilgtermiņa ceļu plānošanas un finansēšanas sistēma visu šo laiku ir pastāvējusi nemainīga. Latvijas Ceļu būvētājs cer, ka šāda bezjēdzīga vēstules pārsūtīšana un izvairīšanās no atbildes sniegšanas pēc būtības tomēr izrādīsies pārpratums, tiks kvalificēta kā nepieredzējušas padomnieces spontāna pašiniciatīva, bet Ministru prezidente demonstrēs enerģiju un izlēmību, lai Latvijā tomēr tiktu izstrādāta vienota ceļu politika.

Andris Bērziņš, Biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs

PĒTĪJUMI

PARTNERU JAUNUMI

Paņevežā un Kauņā policijas infrastruktūru attīstīs izmantojot PPP

29-05-2017 Partneru jaunumi

policijas infrastruktūra Lietuvā

2017. gada 11. maijā Lietuvas iekšlietu ministrijas Policijas departaments uzsāka PPP projektu, kā rezultātā Kauņas un Paņevežas policija tiks nodrošināta ar nepieciešamo infrastruktūru. Saskaņā ar ieprikuma dokumentiem, ieinteresētajiem privātajiem partneriem jāpiedalās sarunu procedūrā, kas sastāvēs no divām daļām: viena daļa - par Kauņas policias infrastruktūru, savukārt otra daļa - par Paņevežas policijas infrastruktūru. Tas nozīmē, ka  ir plānots noslēgt divus atsevišķus PPP līgumus. Šie 15 gadu PPP līgumi paredz, ka privātais partneris būs atbildīgs par infrastruktūras projetēšanu, būvniecību, finansēšanu, kā arī uzturēšanu. Vairāk...

Valdībai laiks pāriet no priekšlikumu "pieņemšanas zināšanai" pie reāliem darbie…

20-11-2014 Partneru jaunumi

ilustrativs-attels

Jaunā valdība ir uzsākusi darbu pie 2015. gada budžeta veidošanas. Diemžēl publiski ir arī izskanējusi skumja ziņa, ka, piemēram, skolotāji, neraugoties uz iepriekš dotajiem solījumiem, vismaz šoreiz gaidīto algu paaugstinājumu var arī nesagaidīt.Būtu patiešām skumji, ja šāda solījumu nepildīšana kļūtu par ierastu praksi. Skumji un nožēlojami, ja tā notiks, piemēram, arī ar Satiksmes ministrijas izstrādāto programmu ļoti sliktā un sliktā stāvoklī esošo 538 tiltu sakārtošanai.Ministrija to šogad prezentēja valdībā, bet Ministru kabinets, plaši reklamējot savu veikumu, programmu "pieņēma zināšanai".

Balstīsimies uz aprēķiniem, nevis emocijām!

04-10-2014 Partneru jaunumi

balstīsimies uz aprēķiniem

Priekšvēlēšanu laikā medijos parādās viedokļi, kuru pamatā diemžēl nav korektu aprēķinu. Pie tādiem jāpieskaita arī viedoklis, kas vērsts pret autoceļa E67/A7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) posma Rīga-Ķekava būvniecības izmaksām.Ir jāpaskaidro, ka Satiksmes ministrija šoreiz ir izvēlējusies Latvijā līdz šim maz izmantotu, taču citur pasaulē labi pazīstamu projekta finansēšanas modeli – valsts un privāto partnerību jeb PPP.Tas nozīmē, ka valsts grib veikt posma kapitālu rekonstrukciju, taču budžetā pagaidām naudas tam nav. Tāpēc būvdarbus par saviem līdzekļiem veiks būvnieks, kurš naudu aizņemsies bankā...

JAUNĀKAIS LATVIJĀ

2018. gada rudenī tiks izsludināts PPP projekta “Ķekavas apvedceļš” iepirkums

2018. gada rudenī tiks izsludināts PPP projekta “Ķekavas apvedceļš” iepirkums

LASĪT

"RIGA COHESION CONFERENCE" jau šā gada 13. septembrī

LASĪT
Cīņa par Rīgas atkritumiem sākusies

Cīņa par Rīgas atkritumiem sākusies

LASĪT
Pabeigta finanšu un ekonomisko aprēķinu izstrāde Nacionālās koncertzāles projektam

Pabeigta finanšu un ekonomisko aprēķinu izstrāde Nacionālās koncertzāles projektam

LASĪT
Piespiedu kārtā atsavinās zemi Ķekavas apvedceļa būvniecībai

Piespiedu kārtā atsavinās zemi Ķekavas apvedceļa būvniecībai

LASĪT
FDP: Valdībai nopietnāk jādomā par risku izvērtēšanu PPP projektos

FDP: Valdībai nopietnāk jādomā par risku izvērtēšanu PPP projektos

LASĪT

Anrī Leimanis

anri_leimanis

VALDES PRIEKŠSĒDĒTĀJS

Gatis Kristaps

gatis_kristaps

VALDES LOCEKLIS

Ilze Kukute

ilze_kukute

VALDES LOCEKLIS

Oskars Rikmanis

oskars_rikmanis

VALDES LOCEKLIS

Guntars Gogulis

guntars_gogulis

VALDES LOCEKLIS

BIEDRI

ACB AS
ACB AS
arcers.png
arcers.png
ardenis-logo.png
ardenis-logo.png
basp.jpg
basp.jpg
binders.png
binders.png
eyb.jpg
eyb.jpg
glimstedt.gif
glimstedt.gif
jekabpils.gif
jekabpils.gif
kcleg_m.jpg
kcleg_m.jpg
marupe.gif
marupe.gif
mezeckis.png
mezeckis.png
rere_m.jpg
rere_m.jpg
roadex.gif
roadex.gif
sb_160.gif
sb_160.gif
skontobuve.jpg
skontobuve.jpg
strabag.png
strabag.png
joomla-512.png
joomla-512.png
joomla_black.png
joomla_black.png

REKVIZĪTI

Publiskās un Privātās Partnerības Asociācija, biedrība
VRN: 40008067364
A/S Swedbank, SWIFT: HABALV22,
IBAN: LV12HABA0551003703455

ADRESE:
Brīvības iela 40-29,
Rīga,
LV-1050,
Latvija.

KARTE

SAZINĀTIES