user_mobilelogo
celu-remonts

VAS “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) pašlaik norisinās aktīvs darbs pie jaunās sezonas būvniecības iepirkumiem, tiek slēgti jaunie līgumi. Kāda ir konkurence, kādas cenas un prognozes par darbu izpildi, “Autoceļu Avīzei” stāsta LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Vai LVC ir gatavi jaunajai būvniecības sezonai, vai iepirkumi izsludināti savlaicīgi un līgumi ir noslēgti?
Pēdējos divos gados šis darbs notiek ļoti savlaicīgi. Jau pagājušajā sezonā projektu sagatavošana un iepirkumi tika realizēti laicīgi, šogad situācija ir vēl labāka. Patlaban notiek aktīvākais iepirkumu un līgumu slēgšanas darbs, uz 21. februāri bija noslēgti līgumi par darbiem 28 objektos, izsludināti iepirkumi par 60 objektiem, savukārt par darbiem 56 objektos līgumi tiks slēgti vispārējās vienošanās ietvaros. Esam gatavi jaunajai būvdarbu sezonai.

Jau pagājušajā sezonā projektu sagatavošana un iepirkumi tika realizēti laicīgi, šogad situācija ir vēl labāka.

Vai konkursos vērojama liela konkurence – cik daudz pretendentu vidēji piesakās?
Mēs gribētu lielāku konkurenci. Patlaban, ja iepirkumā piesakās četri pretendenti, tad tas jau ir daudz. Ir bijuši konkursi, kur uz tiltu būvniecību ir pa vienam pretendentam, bet uz kādas pieturvietas būvniecību Vidzemē iepirkums pat bija jāatceļ, jo nepieteicās neviens. Pagājušajā sezonā interese bija lielāka. Tas nozīmē, ka būvniekiem pašlaik darba pietiek. Viņi acīmredzot rēķina savus resursus, fokusējas uz ieplānotajiem darbiem, bet papildus uzņemties nevar. Lielākās problēmas būvniekiem sagādā nevis tehnikas vai materiālu trūkums, bet tieši nepietiekamie cilvēkresursi.
Lielākās problēmas būvniekiem sagādā nevis tehnikas vai materiālu trūkums, bet tieši nepietiekamie cilvēkresursi.

Cik daudz būvdarbu objektu autovadītājus šogad uz valsts ceļiem sagaida?
Šogad plānots, ka būvdarbi norisināsies vairāk nekā 150 objektos visā valstī. No tiem 26 tiks realizēti par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Šis gads ir būtiski atšķirīgs no iepriekšējiem, jo liels darbi apjoms notiks uz valsts vietējās nozīmes autoceļiem – uz ceļiem ar grants segumu. Kopumā tie būs 96 projekti ar kopējo garumu 396 kilometri.
Lai organizētu šos, varētu pat teikt masveida darbus, plānojam slēgt vispārējo vienošanos ar septiņiem būvniekiem. Vienošanās tiks slēgta iepirkuma rezultātā, kur pretendentiem jāpierāda sava atbilstība tehniskajām un profesionālajām prasībām un pieredze. Darbiem sākoties, katram objektam tiks izvēlēts viens no šiem būvniekiem ? tas, kurš piedāvās mazāko cenu. Tādā veidā mēs ieekonomēsim laiku un būvniekiem būs iespēja savlaicīgi uzsākt ieplānotos darbus.
Šis gads ir būtiski atšķirīgs no iepriekšējiem, jo liels darbu apjoms notiks uz valsts vietējās nozīmes autoceļiem – uz ceļiem ar grants segumu. Kopumā tie būs 96 projekti ar kopējo garumu 396 kilometri.

Kuros posmos būvdarbu dēļ būs vislielākie satiksmes ierobežojumi?
Daļa projektu, kas pērn sagādāja vislielākos ierobežojumus autovadītājiem, tiks pabeigti šogad. Tādi ir uz Rēzeknes šosejas starp Varakļāniem un Rēzekni, uz Daugavpils šosejas posmā līdz Medumiem, no Saldus līdz Brocēniem, uz Klaipēdas šosejas. Šogad uz Tallinas šosejas posmā no Saulkrastiem līdz Salacgrīvai, kur ir visai intensīva satiksme, paredzēta virsmas apstrāde, autovadītājiem būs jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem. Arī festivāla Positivus apmeklētājiem tas būs jāņem vērā. Protams, mēs mudināsim būvniekus pēc iespējas samazināt satiksmes ierobežojumus pasākuma laikā. Šogad plānojam sākt rekonstrukciju uz Siguldas šosejas pie Bērzkroga – viens no ilgi gaidītajiem remontiem, autovadītāji, kuri bieži brauc pa Vidzemes šoseju, labi zina, ka ceļa stāvoklis tur nav tas labākais. Uz reģionālajiem ceļiem jāizceļ posmi Kastīre – Preiļi, Augšlīgatne – Nītaure, Jelgava – Tukums, Baldone – Vecumnieki, Cesvaine – Gulbene, kur remontdarbu dēļ gaidāmi luksofori un reversā kustība.
Lielākais izaicinājums joprojām ir nākamais plānošanas periods. Mēs esam bijuši teicamnieki ar ES fondu līdzekļu investēšanu infrastruktūrā – valsts autoceļu tīklā, un 2019. gads ir pēdējais, kad fondu nauda vēl būs.

Vai šogad plānoti arī kādi nozīmīgi satiksmes drošības uzlabošanas projekti?
Kopumā šogad tiks realizēti deviņi satiksmes drošības projekti: tāpat kā ik gadu būvēsim velosipēdu un gājēju ceļus, pārbūvēsim krustojumus. Šogad turpināsim 2016. gada nogalē iesākto projektu uz Tīnūžu – Kokneses ceļa (P80) – ierīkosim ribjoslas arī uz pārējiem – vairāk nekā 32 kilometriem šīs šosejas. 2017.gada statistika rāda, ka satiksmes drošība posmos, kur jau ir ribjoslas, uzlabojās – pērn uz šī ceļa bija viens bojāgājušais, bet 2016. gadā – trīs. Plānota krustojumu pārbūve uz Rīgas apvedceļa (A4) ar pievadceļu Muceniekiem un Ozolniekos. Savukārt Ķekavā un Siguldā tiks ierīkotas regulējamas gājēju pārejas. Kā katru gadu turpināsies darbs pie drošības barjeru uzstādīšanas.
Šogad īpašu uzmanību pievērsīsim melnajiem punktiem – pārstrādāsim metodiku un izstrādāsim sistēmu, kā šo punktu skaitu samazināt.

Pēc gada vai diviem ES līdzfinansējums ceļu nozarē beigsies, un nav zināms, kas gaidāms pēc tam. Vai tas atspoguļojas būvnieku piedāvātajās cenās?
Pagaidām nē, jo konkurence ir salīdzinoši zema. Domāju, ka vispirms tas atspoguļosies projektēšanas cenās – ņemot vērā to, ka pieprasījums pēc tehniskajiem projektiem samazināsies, tās kritīsies.
Lielākais izaicinājums jo­projām ir nākamais plānošanas periods. Mēs esam bijuši teicamnieki ar ES fondu līdzekļu investēšanu infrastruktūrā – valsts autoceļu tīklā, un 2019. gads ir pēdējais, kad fondu nauda vēl būs. Bet mēs esam cerīgi, jo zinām, ka premjera un ministru līmenī notiek diskusija, kā mēs nozari attīstīsim pēc 2020.gada, un ir skaidrs, ka ceļu remontdarbus apstādināt nevar, ja vēlamies, lai ekonomika attīstās, turklāt ne tikai Rīgā, bet arī reģionos.

Kāds progress šogad gaidāms Ķekavas apvedceļa PPP projektā?
Plānojam, ka šī gada otrajā pusē tiks izsludināta iepirkuma procedūra. Iepirkums būs sarežģīts, publiskā un privātā partnerība (PPP) valsts autoceļu būvniecībā tiks izmantota pirmo reizi, turklāt iepirkums būs starptautisks. Laika grafikā ir paredzēts, ka iepirkuma pretendentu vērtēšana aizņems gadu vai pusotru. Rēķināmies, ka līgums varētu tikt noslēgts 2019. gadā.

Nesen kļuvāt par VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) padomes priekšsēdētāju. Kāpēc pieteicāties šim amatam?
Gan ceļi, gan dzelzceļš ir valsts infrastruktūra. Gan vieni, gan otri ir stratēģiski svarīgi gan ekonomikas attīstībai, gan cilvēku mobilitātes nodrošināšanā. Līdz ar to darbs LDz ir kā papildinājums tam, ko es jau zinu par autoceļu pārvaldīšanu. Ir valstis, kurās visa transporta infrastruktūra – ceļi, dzelzceļš, pat ostas – tiek pārvaldītas vienas direkcijas ietvaros, piemēram Norvēģijā, Zviedrijā un Somijā. Man personīgi tas ir liels izaicinājums, jauna pieredze un iespēja augt profesionāli.

Pārpublicēts no www.lvceli.lv

PĒTĪJUMI

PARTNERU JAUNUMI

Paņevežā un Kauņā policijas infrastruktūru attīstīs izmantojot PPP

29-05-2017 Partneru jaunumi

policijas infrastruktūra Lietuvā

2017. gada 11. maijā Lietuvas iekšlietu ministrijas Policijas departaments uzsāka PPP projektu, kā rezultātā Kauņas un Paņevežas policija tiks nodrošināta ar nepieciešamo infrastruktūru. Saskaņā ar ieprikuma dokumentiem, ieinteresētajiem privātajiem partneriem jāpiedalās sarunu procedūrā, kas sastāvēs no divām daļām: viena daļa - par Kauņas policias infrastruktūru, savukārt otra daļa - par Paņevežas policijas infrastruktūru. Tas nozīmē, ka  ir plānots noslēgt divus atsevišķus PPP līgumus. Šie 15 gadu PPP līgumi paredz, ka privātais partneris būs atbildīgs par infrastruktūras projetēšanu, būvniecību, finansēšanu, kā arī uzturēšanu. Vairāk...

Valdībai laiks pāriet no priekšlikumu "pieņemšanas zināšanai" pie reāliem darbie…

20-11-2014 Partneru jaunumi

ilustrativs-attels

Jaunā valdība ir uzsākusi darbu pie 2015. gada budžeta veidošanas. Diemžēl publiski ir arī izskanējusi skumja ziņa, ka, piemēram, skolotāji, neraugoties uz iepriekš dotajiem solījumiem, vismaz šoreiz gaidīto algu paaugstinājumu var arī nesagaidīt.Būtu patiešām skumji, ja šāda solījumu nepildīšana kļūtu par ierastu praksi. Skumji un nožēlojami, ja tā notiks, piemēram, arī ar Satiksmes ministrijas izstrādāto programmu ļoti sliktā un sliktā stāvoklī esošo 538 tiltu sakārtošanai.Ministrija to šogad prezentēja valdībā, bet Ministru kabinets, plaši reklamējot savu veikumu, programmu "pieņēma zināšanai".

Balstīsimies uz aprēķiniem, nevis emocijām!

04-10-2014 Partneru jaunumi

balstīsimies uz aprēķiniem

Priekšvēlēšanu laikā medijos parādās viedokļi, kuru pamatā diemžēl nav korektu aprēķinu. Pie tādiem jāpieskaita arī viedoklis, kas vērsts pret autoceļa E67/A7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) posma Rīga-Ķekava būvniecības izmaksām.Ir jāpaskaidro, ka Satiksmes ministrija šoreiz ir izvēlējusies Latvijā līdz šim maz izmantotu, taču citur pasaulē labi pazīstamu projekta finansēšanas modeli – valsts un privāto partnerību jeb PPP.Tas nozīmē, ka valsts grib veikt posma kapitālu rekonstrukciju, taču budžetā pagaidām naudas tam nav. Tāpēc būvdarbus par saviem līdzekļiem veiks būvnieks, kurš naudu aizņemsies bankā...

JAUNĀKAIS LATVIJĀ

Piespiedu kārtā atsavinās zemi Ķekavas apvedceļa būvniecībai

Piespiedu kārtā atsavinās zemi Ķekavas apvedceļa būvniecībai

LASĪT
FDP: Valdībai nopietnāk jādomā par risku izvērtēšanu PPP projektos

FDP: Valdībai nopietnāk jādomā par risku izvērtēšanu PPP projektos

LASĪT
LVC būvniecības sezonai gatavi

LVC būvniecības sezonai gatavi

LASĪT
NA RD frakcija: Rīgas domei jāizvērtē publiskās privātās partnerības pieeja Āgenskalna tirgus attīstībā

NA RD frakcija: Rīgas domei jāizvērtē publiskās privātās partnerības pieeja Āgenskalna tirgus attīstībā

LASĪT
Atkritumu apsaimniekošanas nozarē nav vēlama būtisku reformu strauja ieviešana

Atkritumu apsaimniekošanas nozarē nav vēlama būtisku reformu strauja ieviešana

LASĪT
Starptautiskā Informācijas Diena par PPP projekta

Starptautiskā Informācijas Diena par PPP projekta "Ķekavas apvedceļš" izbūvi

LASĪT

Anrī Leimanis

anri_leimanis

VALDES PRIEKŠSĒDĒTĀJS

Gatis Kristaps

gatis_kristaps

VALDES LOCEKLIS

Ilze Kukute

ilze_kukute

VALDES LOCEKLIS

Oskars Rikmanis

oskars_rikmanis

VALDES LOCEKLIS

Guntars Gogulis

guntars_gogulis

VALDES LOCEKLIS

BIEDRI

ACB AS
ACB AS
arcers.png
arcers.png
ardenis-logo.png
ardenis-logo.png
basp.jpg
basp.jpg
binders.png
binders.png
eyb.jpg
eyb.jpg
glimstedt.gif
glimstedt.gif
jekabpils.gif
jekabpils.gif
kcleg_m.jpg
kcleg_m.jpg
marupe.gif
marupe.gif
mezeckis.png
mezeckis.png
rere_m.jpg
rere_m.jpg
roadex.gif
roadex.gif
sb_160.gif
sb_160.gif
skontobuve.jpg
skontobuve.jpg
strabag.png
strabag.png
joomla-512.png
joomla-512.png
joomla_black.png
joomla_black.png

REKVIZĪTI

Publiskās un Privātās Partnerības Asociācija, biedrība
VRN: 40008067364
A/S Swedbank, SWIFT: HABALV22,
IBAN: LV12HABA0551003703455

ADRESE:
Brīvības iela 40-29,
Rīga,
LV-1050,
Latvija.

KARTE

SAZINĀTIES