user_mobilelogo
PPP risku izvērtēšana

Pieaugot interesei par publiskās un privātās partnerības (PPP) projektiem, kas efektīvi ļauj attīstīt nozīmīgus infrastruktūras objektus un pakalpojumus, valdībai daudz nopietnāk jādomā par PPP risku izvērtēšanu, lai nākotnē neradītu būtiskus zaudējumus valsts budžetam, secināts Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) pētījumā par PPP projektu fiskālajiem riskiem.

Kā secināts pētījumā, ņemot vērā tendences pasaulē un pieejamo informāciju Latvijā, paredzams, ka pieprasījums pēc PPP publiskā sektora investīciju piesaistei pieaugs. Līdz ar to aktuāls ir jautājums, kā nodrošināt risku novērtēšanu, kvantificēšanu un caurspīdīgumu.

Patlaban publiski pieejamā informācija liecina, ka par PPP projektiem Latvijā nav apkopota pilnvērtīga informācija. Līdz ar to netiek nodrošināts caurspīdīgums, nepastāv vienota vadības pieeja un skaidrība, secina pētījuma autore Ilze Brezaucka, kas šo darbu veikusi kā FDP brīvprātīgā.

«Šis analītiskais, apjomīgais pētījums, kas balstās uz plašu starptautiskās prakses izpēti PPP jomā, ir ļoti nozīmīgs. Tas skaidri iezīmē Latvijas iespējamos riskus, ka sagaida valsti, ja netiks ņemtas vērā citu Eiropas valstu pieļautās smagās kļūdas PPP projektu īstenošanā, un norāda iespējamos rīcības variantus, kā šos riskus novērst,» norādīja FDP priekšsēdētājs Jānis Platais.

Kā norādīts pētījumā, PPP projekti ir saistīti ar paaugstinātu risku saistībā ar privātās partnerības kļūdainiem naudas plūsmas un pieprasījuma aprēķiniem, neatbilstoša risku sadalījuma starp publisko un privāto partneri, kā arī institūciju zināšanu trūkumu. Tāpēc, ja valdība uzskata, ka tā spēj īstenot PPP projektus, kas ir saistīti ar augstu risku un lielām iespējamām saistībām, tai ir jāspēj, pirmkārt, pareizi kvalificēt PPP projektus, un, otrkārt, kvantificēt ar PPP projektiem saistītos riskus, tos iekļaujot Fiskālo risku deklarācijā un nodrošinot šo projektu caurspīdīgumu.

«PPP projekti ir juridiski sarežģīti gan tāpēc, ka daļa regulējuma ir valdības ziņā, gan tāpēc, ka tiem ir īpašs līgumu saistību raksturs. Garais līguma izpildes periods palielina varbūtību, ka to var ietekmēt ekonomiskā un finansiālā krīze, un citi neparedzami apstākļi,» teikts pētījumā.

Pētījumā arī uzsvērts, ka privātā partnera mērķis vienmēr būs peļņas gūšana, nevis sabiedriskā labuma vai valdības funkciju nodrošināšana, kas it īpaši izpaužas, saskaroties ar šķēršļiem un grūtībām projekta īstenošanas laikā. Tāpat jāņem vērā, ka PPP projekti var izmaksāt dārgāk nekā sākotnēji plānots un tie ir mazāk caurspīdīgi, salīdzinājumā ar tradicionālajām investīcijām. Kopumā valdībām ir tendence glābt lielus projektus, tādējādi valsts budžets uzņemas lielāko daļu risku. Saskaņā ar Starptautiskā valūtas fonda (SVF) pētījumu, neveiksmīgu projektu izmaksas ir ļoti būtiskas.

Tāpēc ir būtiski izvērtēt ieguvumus no PPP salīdzinājumā ar tradicionālajām investīcijām. Atbilstoši SVF pētījumam, vairākās valstīs PPP ir izveidoti nevis to efektivitātes dēļ, bet gan tāpēc, lai apietu budžeta ierobežojumus un atliktu fiskālās izmaksas infrastruktūras pakalpojumu nodrošināšanai. Tas vairāku valstu valdības ir novedis pie zemas projektu izpildes kvalitātes un fiskāli dārgiem projektiem, teikts pētījumā.

«Citu valstu neveiksmes liecina, ka nepilnīgā uzmanība, kas Latvijā pievērsta PPP projektu riskam, var radīt būtiskus zaudējumus valsts budžetam nākotnē. Līdzšinējā pieejamā informācija liecina, ka par kopējām PPP projektu saistībām trūkst aprēķinu un caurspīdīguma, kas rada pamatu nepilnībām fiskālās ietekmes un riska novērtēšanā,» teikts pētījumā.

Lielākā daļa valstu ir pilnveidojušas PPP stratēģiju, uzskaiti, risku vadīšanu u.c., balstoties uz negatīvo pieredzi. To vidū ir Lielbritānija, Austrālija, Francija, Portugāle, Horvātija, Slovākija, Bulgārija un citas.

Pētījumā arī uzsvērts, ka nākotnē Latvijā samazināsies ES fondu pieejamais finansējums un Latvijas budžeta iespējas ir ierobežotas. Līdz ar to var secināt, ka nepieciešami vien daži veiksmīgi PPP projekti, lai šis finansēšanas mehānisms tiktu pielietots arvien plašāk. Tāpēc PPP projektu kontekstā valdībai ir jāsaprot pieņemto lēmumu iespējamās sekas ne tikai šodien, bet arī attiecībā uz nākamajām paaudzēm. Savukārt sabiedrībai ir tiesības būt informētai par nodokļu maksātāju izlietoto līdzekļu efektivitāti, norāda FDP.

Pārpublicēts no TVNET

PĒTĪJUMI

PARTNERU JAUNUMI

Paņevežā un Kauņā policijas infrastruktūru attīstīs izmantojot PPP

29-05-2017 Partneru jaunumi

policijas infrastruktūra Lietuvā

2017. gada 11. maijā Lietuvas iekšlietu ministrijas Policijas departaments uzsāka PPP projektu, kā rezultātā Kauņas un Paņevežas policija tiks nodrošināta ar nepieciešamo infrastruktūru. Saskaņā ar ieprikuma dokumentiem, ieinteresētajiem privātajiem partneriem jāpiedalās sarunu procedūrā, kas sastāvēs no divām daļām: viena daļa - par Kauņas policias infrastruktūru, savukārt otra daļa - par Paņevežas policijas infrastruktūru. Tas nozīmē, ka  ir plānots noslēgt divus atsevišķus PPP līgumus. Šie 15 gadu PPP līgumi paredz, ka privātais partneris būs atbildīgs par infrastruktūras projetēšanu, būvniecību, finansēšanu, kā arī uzturēšanu. Vairāk...

Valdībai laiks pāriet no priekšlikumu "pieņemšanas zināšanai" pie reāliem darbie…

20-11-2014 Partneru jaunumi

ilustrativs-attels

Jaunā valdība ir uzsākusi darbu pie 2015. gada budžeta veidošanas. Diemžēl publiski ir arī izskanējusi skumja ziņa, ka, piemēram, skolotāji, neraugoties uz iepriekš dotajiem solījumiem, vismaz šoreiz gaidīto algu paaugstinājumu var arī nesagaidīt.Būtu patiešām skumji, ja šāda solījumu nepildīšana kļūtu par ierastu praksi. Skumji un nožēlojami, ja tā notiks, piemēram, arī ar Satiksmes ministrijas izstrādāto programmu ļoti sliktā un sliktā stāvoklī esošo 538 tiltu sakārtošanai.Ministrija to šogad prezentēja valdībā, bet Ministru kabinets, plaši reklamējot savu veikumu, programmu "pieņēma zināšanai".

Balstīsimies uz aprēķiniem, nevis emocijām!

04-10-2014 Partneru jaunumi

balstīsimies uz aprēķiniem

Priekšvēlēšanu laikā medijos parādās viedokļi, kuru pamatā diemžēl nav korektu aprēķinu. Pie tādiem jāpieskaita arī viedoklis, kas vērsts pret autoceļa E67/A7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) posma Rīga-Ķekava būvniecības izmaksām.Ir jāpaskaidro, ka Satiksmes ministrija šoreiz ir izvēlējusies Latvijā līdz šim maz izmantotu, taču citur pasaulē labi pazīstamu projekta finansēšanas modeli – valsts un privāto partnerību jeb PPP.Tas nozīmē, ka valsts grib veikt posma kapitālu rekonstrukciju, taču budžetā pagaidām naudas tam nav. Tāpēc būvdarbus par saviem līdzekļiem veiks būvnieks, kurš naudu aizņemsies bankā...

JAUNĀKAIS LATVIJĀ

2018. gada rudenī tiks izsludināts PPP projekta “Ķekavas apvedceļš” iepirkums

2018. gada rudenī tiks izsludināts PPP projekta “Ķekavas apvedceļš” iepirkums

LASĪT

"RIGA COHESION CONFERENCE" jau šā gada 13. septembrī

LASĪT
Cīņa par Rīgas atkritumiem sākusies

Cīņa par Rīgas atkritumiem sākusies

LASĪT
Pabeigta finanšu un ekonomisko aprēķinu izstrāde Nacionālās koncertzāles projektam

Pabeigta finanšu un ekonomisko aprēķinu izstrāde Nacionālās koncertzāles projektam

LASĪT
Piespiedu kārtā atsavinās zemi Ķekavas apvedceļa būvniecībai

Piespiedu kārtā atsavinās zemi Ķekavas apvedceļa būvniecībai

LASĪT
FDP: Valdībai nopietnāk jādomā par risku izvērtēšanu PPP projektos

FDP: Valdībai nopietnāk jādomā par risku izvērtēšanu PPP projektos

LASĪT

Anrī Leimanis

anri_leimanis

VALDES PRIEKŠSĒDĒTĀJS

Gatis Kristaps

gatis_kristaps

VALDES LOCEKLIS

Ilze Kukute

ilze_kukute

VALDES LOCEKLIS

Oskars Rikmanis

oskars_rikmanis

VALDES LOCEKLIS

Guntars Gogulis

guntars_gogulis

VALDES LOCEKLIS

BIEDRI

ACB AS
ACB AS
arcers.png
arcers.png
ardenis-logo.png
ardenis-logo.png
basp.jpg
basp.jpg
binders.png
binders.png
eyb.jpg
eyb.jpg
glimstedt.gif
glimstedt.gif
jekabpils.gif
jekabpils.gif
kcleg_m.jpg
kcleg_m.jpg
marupe.gif
marupe.gif
mezeckis.png
mezeckis.png
rere_m.jpg
rere_m.jpg
roadex.gif
roadex.gif
sb_160.gif
sb_160.gif
skontobuve.jpg
skontobuve.jpg
strabag.png
strabag.png
joomla-512.png
joomla-512.png
joomla_black.png
joomla_black.png

REKVIZĪTI

Publiskās un Privātās Partnerības Asociācija, biedrība
VRN: 40008067364
A/S Swedbank, SWIFT: HABALV22,
IBAN: LV12HABA0551003703455

ADRESE:
Brīvības iela 40-29,
Rīga,
LV-1050,
Latvija.

KARTE

SAZINĀTIES