Pētījums: "Programmas "PPP attīstības veicināšana Latvijā" ietekme uz sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti un pieejamību valsts un reģionālajā līmenī" (2011)

Pētījums: "PPP izmantošanas iespējas pašvaldībās" (2010)

Pētījums: "Par Kohēzijas fonda piesaisti PPP projektiem" (2010)

Pārskats par PPP vidi Latvijā (2009)

Par autoriem

Ievads

Politiskā situācija

Normatīvie akti

Vietējais PPP modelis

Konkurence un pieeja tirgum

Projektu finansēšana

Realizētie projekti

Nozaru pārskats

Plānotie projekti

Kontakti

Par autoriem ^

Viesturs Tamužs – Publiskās un privātās partnerības asociācijas (PPPA) dibinātājbiedrs, valdes priekšsēdētājs kopš 2006. gada (2009). Viņš ir arī riska kapitāla asociācijas un investīciju kompānijas EKO INVESTORS valdes priekšsēdētājs.

PPPA mērķi ir: PPP vides sakārtošana valstī, korupcijas risku mazināšana PPP projektu realizācijas gaitā, informācijas un kompetences uzkrāšana, kā arī privāto partneru interešu pārstāvība dialogā ar publisko partneri.

Andris Pārups – Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktora vietnieks PPP jautājumos (2009).

Līga Neilande – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras PPP nodaļas vadītāja (2009).

Ievads ^

Lai gan visā pasaulē PPP ir jau kļuvusi par risinājumus sekmīgai sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai, infrastruktūras attīstīšanai un uzturēšanai, kas veicinātu ekonomisko izaugsmi un nodrošinātu sabiedrības labklājību, Latvijā tikai pēdējo gadu laikā aizvien vairāk tiek runāts par PPP un iespējām, ko tā var dot tautsaimniecības attīstībai.

PPP idejas aizsākumi Latvijā ir meklējami 20.gs. 90.gadu beigās, kad Satiksmes ministrija norāda uz nepieciešamību izmantot iespējas, ko sniedz PPP finansēšanas modelis, un 1998.gadā darba grupa uzsāk Koncesiju likuma izstrādi.

2000.gada sākumā Latvijas Republikas Saeimā tika pieņemts un stājās spēkā Koncesiju likums. Savukārt 2002.gada pavasarī tika apstiprināta Koncesiju veicināšanas (privātā kapitāla piesaiste valsts funkciju veikšanai) koncepcija.

Atbilstoši iepriekšminētajai koncepcijai 2003.gada septembrī Ekonomikas ministrijā darbu sāka Koncesiju nodaļa (2006.gadā reorganizēta par PPP nodaļu) un 2004.gada februārī valsts aģentūra „Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra” (LIAA) uzsāka darbu pie PPP veicināšanas, 2004.gada maijā izveidojot PPP nodaļu.

Kopš 2004.gada Ekonomikas ministrija un LIAA ir sekmējusi potenciālo PPP projektu īstenošanas uzsākšanu, kā arī aktīvi organizējusi dažādas tikšanās un arī sniegusi konsultācijas publiskā, privātā un nevalstiskā sektora pārstāvjiem par PPP projektu īstenošanu saistītajiem jautājumiem, tādejādi veicinot PPP attīstību Latvijā.

2005.gadā LIAA uzsāka piecu PPP pilotprojektu sagatavošanas darbu, lai radītu labo praksi un izpētītu, kādi šķēršļi varētu būt šādu projektu realizācijā. Pilotprojekti tika izvēlēti dažādās nozarēs, kā arī ar dažādiem iespējamajiem PPP modeļiem:

·        Jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecība un apsaimniekošana Cēsīs (BOOT);

·        Jēkabpils siltumapgādes sistēmas rekonstrukcija (Koncesija);

·        Ogres mākslas skolas renovācija un apsaimniekošana (RFO);

·        Cēsu pilsētas ielu rekonstrukcija un apsaimniekošana (DBFO);

·        Mājokļu būvniecība ar sociālajiem un īres dzīvokļiem un apsaimniekošana Salaspilī (DBFO).

Balstoties uz minēto pilotprojektu realizācijas praksi, tika konstatēti būtiski šķēršļi normatīvajos aktos PPP projektu īstenošanā kā rezultātā tika iniciēti grozījumi attiecīgajos normatīvajos aktos.

Pamatojoties uz diviem pilotprojektiem, LIAA izstrādāja standartizēto iepirkumu dokumentāciju (konkursa nolikumu un PPP līgumu) pirmsskolas izglītības iestādes būvniecībai un apsaimniekošanai un siltumapgādes koncesijai.

Pilotprojektu finanšu un ekonomiskie aprēķini, kā arī tiem nepieciešamā juridiskā dokumentācija tika izstrādāta no valsts mērķdotācijas finansējuma.

Šobrīd ir realizēts (ir pabeigta renovācija un iestājusies apsaimniekošanas fāze) tikai viens no pilotprojektiem – Ogres mākslas skolas renovācija un apsaimniekošana.

Līdz 2008.gadam Latvijā Koncesiju reģistrā ir reģistrēti tikai 14 salīdzinoši mazi koncesiju līgumi un identificēti atsevišķi gadījumi, kad publiskajos projektos netieši tiek pielietota PPP struktūra, kas ir ļoti mazs rādītājs, ņemot vērā augsto nepieciešamību pēc investīciju projektiem Latvijā. Tomēr, ņemot vērā aizvien pieaugošo interesi valsts institūcijās par PPP sniegtajām iespējām kvalitatīvu pakalpojumu un infrastruktūras projektu nodrošināšanā, var uzskatīt, ka PPP ir kļuvusi par jaunu potenciālu iepirkuma alternatīvu valsts institūcijām īstenot nozīmīgus infrastruktūras projektus un nākamajos gados varētu sagaidīt vairāku lielu tautsaimniecībai nozīmīgu PPP projektu uzsākšanu.

2007.gadā tika uzsākts darbs pie likuma, kas definētu un regulētu galvenos PPP jautājumus, izstrādes. Paredzams, ka likums varētu stāties spēkā 2008.gada beigās un aizstāt pašreiz spēkā esošo Koncesiju likumu.

Politiskā situācija ^

Atbilstoši Ekonomikas ministrijas nolikumam Ekonomikas ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde, kas izstrādā PPP politiku un koordinē tās īstenošanu. Savukārt LIAA ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde, kas ir atbildīga par PPP projektu ieviešanu, izstrādājot priekšlikumus PPP attīstības veicināšanai un atbalstot attiecīgu projektu izstrādi un īstenošanu, kā arī informatīvu, konsultatīvu, juridisku un citu publisko pakalpojumu sniegšanu šajā jautājumā valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām.

Līdzās Ekonomikas ministrijai un LIAA ir arī citas institūcijas, piemēram, Finanšu ministrija, Valsts kase, nozaru ministrijas un pašvaldības.

Lai skaidrotu un stiprinātu publiskā un privātā sektora sadarbību, 2002.gadā tika dibināta biedrība „Publiskās un privātās partnerības asociācija”, iesaistot tajā uzņēmējus, ārvalstu partnerus un sabiedrību. Tās dibinātāji: 26. sabiedrībā pazīstami politiķi, uzņēmēji un sabiedriskie darbinieki, kas saskatīja perspektīvu PPP pieejas izmantošanā valsts labklājības celšanai. 2008. gadā PPPA apvieno vairāk nekā 40 biedrus, pārsvarā no privātā sektora, kas pārstāv visas ar PPP saistītās nozares.

Lai uzlabotu sadarbību starp PPP procesā iesaistītajām institūcijām, 2007.gada janvārī tika izveidota PPP konsultatīvā padome, kuras sastāvā ir pārstāvis no Saeimas Tautsaimniecības komisijas, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Valsts kases Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Satiksmes ministrijas; Tieslietu ministrijas, Veselības ministrijas, Vides ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Rīgas Domes; LIAA, Valsts reģionālās attīstības aģentūras, Latvijas Komercbanku asociācijas, Publiskās un privātās partnerības asociācijas, Būvnieku asociācijas, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Tautsaimniecības padomes, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas un to vada Ekonomikas ministrs.

PPP konsultatīvā padomes mērķis ir piedalīties ar PPP politiku saistīto jautājumu risināšanā un tādejādi sekmēt labvēlīgas vides izveidošanu PPP projektu īstenošanai un veicināt PPP instrumenta izmantošanu, piesaistot privāto kapitālu publiskās infrastruktūras izbūvei un publiskajiem pakalpojumiem. Tās lēmumi ir rekomendējoši valsts iestādēm un pašvaldībām.

Par to, ka Latvijā PPP pamazām kļūst par vienu no instrumentiem vienotas un koordinēta valsts investīciju plānošanas procesā, liecina arī tas, ka 2007.gada beigās apstiprinātajā Deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai un 2008.gada sākumā pieņemtajā Valdības rīcības plānā ir iekļauti vairāki PPP instrumenta veicinoši pasākumi. Tāpat vairāki ar PPP attīstību saistītie pasākumi ir iekļauti arī Latvijas Nacionālais attīstības plānā 2007.-2013.gadam, kas ir vidēja termiņa stratēģiskais plānošanas dokuments un nosaka Latvijas galvenos attīstības virzienus un parāda valsts un sabiedrības svarīgākos uzdevumus ceļā uz izvirzīto ilgtermiņa mērķu sasniegšanu.

Normatīvie akti ^

1. Politikas plānošana

Galvenie PPP politikas plānošanas dokumenti ir:

-        „Koncesiju veicināšanas (privātā kapitāla piesaiste valsts funkciju veikšanai) koncepcija”, pieņemta Ministru kabinetā 16.04.2002. Ar to tika paredzēts Ekonomikas ministrijā izveidot Koncesiju nodaļu, kā arī paredzēja paplašināt LIAA kompetenci, iekļaujot PPP jautājumus;

-        „Latvijas valsts un privātās partnerības veicināšanas pamatnostādnes”, pieņemtas Ministru kabinetā 22.03.2005., kas nosaka galvenos PPP politikas pamatprincipus, mērķi un tā sasniegšanas rādītājus;

-        „Rīcības plāns Latvijas valsts un privātās partnerības veicināšanas pamatnostādņu īstenošanai 2006.-2009.gadā”, pieņemts Ministru kabinetā 15.11.2005., kas nosaka sekojošus rīcības virzienus PPP veicināšanai līdz 2009.gadam.

Atbilstoši Rīcības plānam tiek īstenotas dažādas aktivitātes šādos rīcības virzienos:

-        PPP procesā iesaistīto institūciju un organizāciju koordinēta darbība;

-        PPP izpēte pa nozarēm – ir veikta tautsaimniecības nozaru analīze, kurā atbilstoši starptautiskās praksei ir noteiktas piemērotākās nozares PPP projektu īstenošanai, kā arī ir identificēti piemērotākie PPP īstenošanas modeļi;

-        PPP procesu veicinošu instrumentu izveide – lai palīdzētu izprast PPP mehānisma būtību, PPP projektu attīstības gaitu 2007.gadā ir izstrādātas „Vadlīnijas līgumisko PPP projektu īstenošanai”. Līdzīgi 2008.gadā ir izstrādāta PPP projektu risku novērtēšanas metodoloģija. Tāpat vairākās tautsaimniecības nozarēs ir izstrādāta PPP projekta standartdokumentācija.

-        PPP tiesiskā ietvara pilnveidošana;

-        PPP izpratnes un zināšanu pilnveidošana – regulāri tiek sniegts konsultatīvais atbalsts potenciālo PPP projektu īstenotājiem. Tāpat, lai sniegtu maksimāli plašu informāciju sabiedrībai par notiekošo un aktuālāko, izstrādātajiem normatīvo aktu projektiem, panākto progresu saistībā ar PPP, ir izveidota interneta mājas lapa (ppp.gov.lv), kurā ir publicēta aktuāla informācija un apkopoti visi līdz šim tās rīcībā pieejami resursi par PPP Latvijā.

Tāpat PPP izmantošanas iespējas ir uzsvērtas vairākos nozaru plānošanas dokumentos, piemēram:

-        Latvijas nacionālās attīstības plāna 2007.-2013.gadam vairākās prioritātēs;

-        Satiksmes ministrijas darbības stratēģijā 2007.-2009.gadam;

-        Transporta attīstības pamatnostādnēs 2007-2013.gadam;

-        Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta darbības stratēģijā 2007.-2009.gadam (aktualizēta 2008.-2010.gadam);

-        Nacionālā sporta attīstības programmā 2006.-2012.gadam u.c.

2007.gadā ir uzsākts darbs pie vienotas un koordinētas valsts investīciju plānošanas procesa izveides un ieviešanas valsts pārvaldē koncepcijas izstrādes, kas paredz PPP kā valsts attīstības instrumentu.

2. Tiesiskais regulējums

Neskatoties uz to, ka šobrīd tiek izstrādāts „PPP jumta likums”, arī pašlaik spēkā esošais tiesiskais regulējums Latvijā ļauj īstenot PPP projektus. Šāda veida projektus var īstenot balstoties gan uz Koncesiju likuma (pieņemts Saeimā 20.01.2000, spēkā no 16.02.2000) normām, gan arī uz Publisko iepirkumu likuma (pieņemts Saeimā 06.04.2006, spēkā no 01.05.2006) 67.panta trešo daļu.

Koncesijas likums nosaka, ka koncesija ir pakalpojumu sniegšanas tiesību nodošana vai izņēmuma tiesības izmantot koncesijas resursus, kuri tiek nodoti uz noteiktu laiku, koncedentam un koncesionāram noslēdzot par to koncesijas līgumu.

Koncesijas līgumu likums atļauj noslēgt uz laiku, kas nepārsniedz 30 gadus.

Koncesijas piešķiršanas sistēma redzama 1.attēlā.

1.attēls. Koncesijas piešķiršanas sistēma Latvijā saskaņā ar Koncesiju likumu.

Publisko iepirkumu likums ir izstrādāts saskaņā ar attiecīgajām ES direktīvām. Šajā likumā ir iekļauts īpašs nosacījums, ka publisku pakalpojumu līgumu slēdz uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem. Pakalpojumu līgumus PPP gadījumos var slēgt uz laiku līdz 30 gadiem, ja noteiktais termiņš būtiski nepieciešams līguma pastāvēšanai un ja par to katrā konkrētā gadījumā ir lēmis Ministru kabinets.

PPP līguma piešķiršanas sistēma ir redzama 2.attēlā.

2.attēls. DBFO līgumu veidu piešķiršanas sistēma saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu.

Savukārt dalībnieku līgumus jeb institucionālo PPP sadarbības modeli, kas starp publiskā sektora institūciju un privāto partneri tiek īstenota ar kopuzņēmuma palīdzību, regulē Valsts pārvaldes iekārtas likums, Komerclikums un Likums par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām, kā arī citi saistītie normatīvie akti.

Lai pilnveidotu PPP tiesisko ietvaru, jo pašreiz spēkā esošie normatīvie akti, kas regulē PPP līgumu slēgšanas tiesību iegūšanu, nepietiekami skaidro privātā partnera izvēles procedūru, un lai Latvijas likumdošanu saskaņotu ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvām (2004/17/EK, kas koordinē līgumu piešķiršanas procedūras subjektiem, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu jomā, un 2004/18/EK, kas koordinē līgumu piešķiršanas būvdarbu, piegāžu un pakalpojumu sektoros), 2007.gadā tika izveidota darba grupa, kuras uzdevums ir izstrādāt PPP likumu. Viens no jauna PPP likuma izstrādāšanas uzdevumiem ir arī apvienot vienā normatīvajā aktā gan regulējumu par koncesiju, gan normas par partnerības iepirkuma līgumiem un dalībnieku līgumiem, kā arī normatīvā akta līmenī definēt PPP jēdzienu, nosakot skaidras robežas šim jēdzienam. Likumā paredzēts atrunāt arī atbilstošākā institucionālā ietvara izveidi un PPP projektu uzskaites jautājumus, kā arī risku sadalījums PPP projektos. Tāpat likumprojektā ir ietvertas normas par konkursa dialoga procedūras iespējamību, izvēloties privāto partneri.

3. VPP projektu uzskaite

Pašlaik Latvijas Republikas normatīvajos aktos tiek atrunāta Koncesiju līgumu reģistrācijas un uzskaites kārtība, ko nosaka Ministru kabineta noteikumi par Koncesijas līgumu reģistrācijas, uzskaites un kontroles kārtību. Visu PPP līgumu uzskaiti – koncesiju līgumu, partnerības iepirkuma līgumu un dalībnieku līgumu – reģistrāciju plānots noteikt jaunajā PPP likumā.

Vietējais PPP modelis ^

Vēl joprojām Eiropas Kopienas tiesībās nav dota speciāla PPP definīcija, bet ir tikai sniegts vispārējs PPP skaidrojums, līdzīgi arī Latvijā notiek darbs pie PPP definīcijas izstrādes.

Šobrīd Latvijā atkarībā no projekta īstenošanas specifikācijas, piemēram, līguma nosacījumiem, finansējuma plūsmas shēmām, objekta vai pakalpojuma specifikas, tiek izdalīti dažādi PPP modeļi.

Koncesijas līgums jeb koncesija

Pašreiz Latvijā koncesiju piešķiršanu regulē Koncesiju likums, kas nosaka koncesiju piešķiršanas kārtību, nosacījumus, procedūru, reģistrāciju, uzskaiti, kā arī citu būtisku informāciju par konkursa dokumentācijas (līguma, nolikuma u.c.) sagatavošanu, un attiecīgās nozares likumdošana. Šāda veida PPP modeļa gadījumā privātais partneris atpelna savus ieguldījumus ar lietotājmaksu par konkrēto pakalpojumu vai objekta izmantošanu. Koncesijas līguma laikā privātais partneris saglabā īpašumtiesības uz jaunradītajām vērtībām, bet pēc līguma beigām tās pāriet publiskajam sektoram atbilstoši līgumam (uz esošajiem resursiem īpašumtiesības paliek publiskajam sektoram).

Lai īstenotu PPP projektu kā Koncesiju, publiskajam partnerim ir nepieciešams veikt projekta finanšu un ekonomiskos aprēķinus ar ieguldījumam atbilstošās vērtības (IAV) novērtējumu, salīdzinot vairākus projekta īstenošanas variantus – atbilstoši publiskajam iepirkumam, koncesijām u.c.

Pēc šāda aprēķina veikšanas, ja koncesijas ir izdevīgākā projekta īstenošanas alternatīva, tad publiskais partneris var uzsākt PPP projekta īstenošanu, sludinot konkursu vai veicot izsoli.

Partnerības iepirkuma līgumi jeb DBFO un BOT veida līgumi

Pašreiz šāda veida līgumi tiek īstenoti pamatojoties uz Publisko iepirkumu likuma 67.panta trešā daļu. Līdz ar to DBFO, BOT un citu tāda veida PPP līgumos, atkarībā no to specifikācijas, privātais partneris ir atbildīgs par objekta finansēšanu, projektēšanu, būvniecību un apsaimniekošanu, būvniecības un apsaimniekošanas izmaksu lielāko daļu atgūstot ikgadējo maksājumu veidā no publiskā partnera visu līgumā noteikto periodu.

Līdzīgi kā koncesiju gadījumā, pirms projekta īstenošanas ir nepieciešams veikt projekta finanšu un ekonomiskos aprēķinus ar IAV novērtējumu. Secīgi pēc šāda aprēķina veikšanas, publiskajam partnerim, sagatavojot iepirkuma dokumentāciju saskaņā ar Publiskā iepirkuma likuma 67.panta trešo daļu, pirms iepirkumu procedūras uzsākšanas Ekonomikas vai nozares ministrijā tālākai projekta virzīšanai uz Ministru kabinetu.

Pēc Ministru kabineta akcepta saņemšanas par PPP projekta īstenošanu, var tik uzsākta atbilstoša publiskā iepirkuma procedūra, sastādot projekta konkursa nolikuma un projekta līguma projektus, kā arī izvēloties privāto partneri.

Dalībnieku līgums jeb institucionālais PPP veids

Kopuzņēmums ir viens no PPP institucionālajiem veidiem. Latvijā kopuzņēmumus saprot kā „jaukta privāta un publiska kapitāla” kapitālsabiedrības, kas darbojas saskaņā ar privāttiesību noteikumiem un mērķi vai nu nodrošināt konkrētas pašvaldības funkciju izpildi, pilnveidot pašvaldības organizācijas kultūru (pārņemot efektīvākas darba organizācijas metodes no privātā sektora) vai arī sniegt pakalpojumus būvniecības un nekustamā īpašuma apsaimniekošanas tirgū.

Tomēr kopuzņēmumi nav veids, ko iesaka kā VPP modeli, jo VPP pamatdoma ir, ka publiskais sektors dod privātajam partnerim iespēju darboties un saglabā kontroli par noteikto objektu, bet kopuzņēmumu gadījumā pastāv liels risks šo kontroli ar laiku pazaudēt. Turklāt kopuzņēmuma gadījumā ir grūtības riska pārdalē, kā arī sarežģīts ir tā likvidācijas process beidzoties PPP līguma termiņam.

Konkurence un pieeja tirgum ^

Normatīvie akti nenosaka īpašus ierobežojumus ārzemju kompānijām piedalīties PPP projektu īstenošanā.

Vietējās situācijas pārzināšana iespējams dod priekšrocības vietējām kompānijām. Iesaistoties PPP projektu īstenošanā Latvijā, jāņem vērā, ka PPP izprot divos līmeņos – nacionālajā un reģionālajā. Nacionālajā līmenī darbojas nozaru ministrijas – ar savu finansējumu, cilvēkresursiem un šā līmeņa atbildībā ir aizsardzības, izglītības, satiksmes u.c. jomās. Reģionālajā jeb pašvaldību līmenī – pašvaldību finansējums veselībā, izglītībā, kultūrā un sportā utt.

Būtiskākie identificētie PPP projektu resursu turētāji Latvijā ir Satiksmes ministrija, Kultūras ministrija, Iekšlietu ministrija, Tieslietu ministrija, Vides ministrija u.c., kā arī lielākās pašvaldības – Rīga, Ventspils, u.c. Kā vienu no ierobežojošiem faktoriem PPP projektu īstenošanai Latvijā no ārvalstu kompāniju puses ir līdz šim īstenoto PPP projektu lielums, kas padara šos projektus finansiāli neinteresantus lielajām starptautiskajām kompānijām.

Projektu finansēšana ^

Šobrīd īstenotajiem PPP projektiem finansētājs ir bijis privātais sektors, kurš projektu ir īstenojis no pašu vai aizņemtā kapitāla.

Runājot par finanšu līdzekļu pieejamību PPP projektiem – gandrīz visas Latvijā darbojošās bankas izrāda interesi par iespējām piedalīties PPP projektos. Arī ārzemju finanšu institūcijas ir interesējušās par iespējām finansēt PPP projektus, taču šobrīd tās Latvijas finanšu tirgū nav plaši pārstāvētas. Ņemot vērā to, ka līdz šim lieli PPP projekti nav īstenoti, ir grūti definēt precīzi Latvijas fondu kapacitāti, taču Bankām pašvaldība un valsts ir visdrošākais aizņēmējs, tādēļ ir pamats apgalvot, ka bankām ir interese iesaistīsies, ne tikai lielos nozaru ministriju projektos, bet arī pašvaldību PPP projektos.

Līdzīgi kā pārējās valstīs arī Latvijā pašreiz ir aktuāls jautājums par iespējām apvienot valsts, privāto un ES fondu finansējumu.

Papildus tam, lai veicinātu plašāku PPP projektu īstenošanu tautsaimniecībā, 2006.gadā tika uzsāktas aktivitātes pie Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas „Valsts un privātās partnerības veicināšana Latvijā” ieviešanas, kuras apsaimniekotājs LIAA. Programmas galvenais mērķis ir atbalstīt valsts un pašvaldību institūcijas to centienos īstenot konsekventu un pamatotu PPP pieeju infrastruktūras un publisko pakalpojumu attīstībai. Programmas ietvaros tiks atbalstītas aktivitātes, kas paredz finanšu un ekonomiskā pamatojuma izstrāde PPP projektam un PPP projekta iepirkuma dokumentācijas sagatavošana, iekļaujot apakšprojekta iesnieguma iesniedzēja, sadarbības partnera apakšprojektā iesaistīto darbinieku apmācības.

Uz Programmas līdzfinansējumu, ko sastāda Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta līdzfinansējums un Latvijas valsts finansējums, būs iespēja pretendēt Latvijas Republikas ministrijām un vietējām vai rajona pašvaldībām.

Realizētie projekti ^

Kā jau iepriekš tika minēts, PPP projektu attīstība Latvijā ir sākuma stadijā – Koncesiju reģistrā ir reģistrēti tikai 14 salīdzinoši mazi koncesiju līgumi un pēdējā laikā ir īstenots viens PPP projekts, kura īstenošanā ir izmantots RFO modelis (Ogres novada domes projekts „Ogres mākslas skolas renovācija”) un identificēti atsevišķi gadījumi, kad publiskajos projektos netieši tiek pielietota PPP struktūra.

Minētās koncesijas ir īstenotas komunālo pakalpojumu, tūrisma, veselības aprūpes, enerģētikas jomās.

Nozaru pārskats ^

Līdzīgi kā citās ES valstīs Latvijā PPP projektus ir iespējams īstenot visā tautsaimniecības nozaru spektrā, īpaši atzīmējot:

-        Sociālais sektors (pansionāti, sociālās mājas u.t.t.).

-        Enerģētikas sektors.

-        Izglītība un kultūra (skolas, bērnudārzi, studentu kopmītnes, koncertzāles, muzeji).

-        Transports (autoceļi, tilti, lidostas, sabiedriskais transports, transporta infrastruktūra, piemēram, stacijas ēkas, u.t.t.), kā arī pašvaldību ielu būvniecība un renovācija.

-        Vide (ūdenssaimniecība un atkritumu apsaimniekošana).

-        Veselības aprūpe (slimnīcas, poliklīnikas, dzemdību nami).

-        Tieslietas (policijas ēku, cietumu būvniecība).

Pārsvarā identificētajos PPP projektos dominēt partnerības veida PPP projekti (piemēram, DBFO), kuri tiek pielietoti infrastruktūras izveidē un apsaimniekošanā dažādu nozaru projektu ietvaros (ceļi, slimnīcu ēkas, skolas, valsts pārvaldes ēkas utt.).

Nozarēs (komunālie pakalpojumi, sabiedriskais transports utt.), kur iespējams saņemt gala maksājumus (lietotājmaksas) no pakalpojuma izmantotājiem, izmantojamais PPP modelis ir koncesija.

Galvenie PPP modeļa izmantošanu veicinošie faktori Latvijā ir:

–        Milzīgās valsts un pašvaldību vajadzības infrastruktūras projektu finansēšanā;

–        Stabils politisks atbalsts PPP modeļa pielietošanai infrastruktūras projektiem noteiktās nozarēs (piemēram, transporta nozare, iekšlietas, tieslietas);

–        Atbalsta vienību esamība PPP projektu realizētājiem – Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras ietvaros darbojas PPP nodaļas, kas sniedz konsultatīvu un metodoloģisku atbalstu valsts pārvaldes institūcijām par PPP projektu realizāciju;

–        PPP pilotprojektu īstenošanas pieredze, kā arī LIAA izstrādā atbalsta dokumentācija (standartdokumentācijas, vadlīnijas), kas ir būtiski paaugstinājusi iesaistīto pušu kompetenci PPP modeļa izmantošanā;

–        Ir paredzēts atbalsts PPP projektu finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanai un iepirkuma dokumentācijas sagatavošanai Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros;

–        Plānotā PPP „jumta” likuma pieņemšana Saeimā, kas būtiski atvieglos PPP projektu iepirkumu un padarīs to efektīvāku (piemēram, konkursa dialoga procedūras ieviešana, pašvaldība pati lems par PPP projekta uzsākšanu);

–        Iespējas, ko sniegtu PPP projektu „paketēšanas” ņemot vērā novadu reformu.

Plānotie projekti ^

Latvijā šobrīd notiek aktīva infrastruktūras pārstrukturēšana tai skaitā tiek optimizētas skolas, pirmsskolas izglītības iestādes, kā arī tiek pārskatītas administratīvās funkcijas. Šie faktori kopā ar pašvaldību kredītlimitu piesātinājumu, ir radījuši interesi par PPP attīstību.

PPP transporta nozarē

PPP veselības aprūpes nozarē

PPP  valsts pārvaldes un aizsardzības sektorā

Komunālo un sociālo pakalpojumu nozare

PPP būvniecības sektorā

PPP  Kultūras sektorā

Kontakti ^

Privātais sektors

Publiskās un privātās partnerības asociācija (PPPA)

Skolas 3-406, Rīga, LV-1010, Latvija

http://www.pppa.lv

E-pasts: pppa@pppa.lv

Tel: +371 67281477

Publiskais sektors

Ekonomikas ministrija

Brīvības 55, Rīga LV-1519, Latvija

Tel:+371 67013193

Fakss: +371 67280882

E-pasts: pasts@em.gov.lv

E-pasts: ppp@ppp.gov.lv

http://www.em.gov.lv

http://www.ppp.gov.lv

Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA)

Perses 2, Rīga LV-1442, Latvia

Tel: +371 67039400

Fax: +371 67039401

E-pasts: liaa@liaa.gov.lv

http://www.liaa.gov.lv

E-pasts: ppp@liaa.gov.lv

Finanšu ministrija

Smilšu 1, Rīga LV-1919, Latvija

Tel: +371 67095405

Fakss: +371 67095503

E-pasts: info@fm.gov.lv

http://www.fm.gov.lv

E-pasts: pasts@fm.gov.lv

Satiksmes ministrija

Gogoļa 3, Rīga LV-1743, Latvija

Tel: +371 67028210

Fakss: +371 67217180

E-pasts: sat_m@sam.gov.lv

http://www.sam.gov.lv